Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas
Rīgā +1 °C
Sniega pārslas
Trešdiena, 26. janvāris
Agneta, Agnis, Ansis

Principi un Ukrainas drošības jautājums

Valsts, kurā ASV un Krievijas, kā arī Ziemeļatlantijas alianses un Krievijas sarunas par stratēģisko drošību piesaistīja vislielāko uzmanību, nešaubīgi bija Ukraina, kuras ģeopolitiskā nākotne bija un turpinās būt viena no šo sarunu galvenajām tēmām.

Iespējas, ka Kijeva perspektīvā varētu pievienoties NATO un tās teritorijā varētu tikt izvietoti pret Krieviju vērsti uzbrukuma ieroči, Maskavā ir atzītas par eksistenciālu apdraudējumu tās drošībai, un ir novilktas tā sauktās sarkanās līnijas, kuru pārkāpšanas gadījumā netiek slēpta gatavība izmantot arī militāras metodes. Iepriekš Krievija bija definējusi, ka lietos militāru spēku pret Ukrainu trīs gadījumos – ja Kijeva mēģinās ar armijas palīdzību atgūt kontroli pār prokrievisko separātistu teritorijām Ukrainas austrumos (Donbasu), ja Ukrainā sāksies iekšpolitisks haoss vai ja Kijeva pati izmantos pret Krieviju bruņotu spēku –, bet tagad šim sarakstam ir pievienojies arī ceturtais nosacītais attaisnojums, turklāt tieši tāpat kā pirmie trīs traktējams ļoti plaši un atkarībā no ģeopolitiskās situācijas.

Iespaidīgu papildu spriedzi rada fakts, ka ASV un Krievijas diplomātu iespējas panākt kādus kompromisus šajā gadījumā ir ierobežotas, jo abas lielvaras ir ieņēmušas principiālu nostāju. Krievija negrasās pieļaut Ziemeļatlantijas alianses tālāku ienākšanu bijušās PSRS telpā, savukārt ASV tieši tāpat nevar atteikties no principa, ka NATO durvis ir atvērtas visiem gribētājiem. Fakts, ka Ukraina pat visoptimistiskākā scenārija gadījumā var pievienoties aliansei ne agrāk kā pēc gadiem desmit (kā iekšpolitisku, tā ģeopolitisku iemeslu dēļ), un arī tad šāda iespēja ir atklāti mazticama, šajā gadījumā neko nemaina. Krievijai kritiski svarīgas ir tieši garantijas, ka Kijevai tiek aizvērtas durvis uz NATO un ka Ukrainas teritorijā nekādos apstākļos netiek izvietots pret Krieviju vērsts citu valstu (lasiet – ASV) bruņojums.

Tajā pašā laikā, lai cik principiāla arī būtu ASV nostāja, ir paziņots, ka Vašingtonas palīdzība Kijevai aprobežosies tikai ar bruņojuma piegādēm un atklāta Krievijas iebrukuma gadījumā – arī ar "visu sankciju mātes" noteikšanu pret Maskavu. Turklāt sankciju draudi apvienotajai Eiropai ir pat biedējošāki nekā Maskavai, jo provizoriskās aplēses liecina, ka eiropieši no tām cietīs ievērojami vairāk, tostarp riskējot palikt bez energoresursu piegādēm. Attiecīgi šie faktori diezin vai būs spējīgi apturēt Maskavu, ja tajā tiks pieņemts atbilstošs lēmums.

Jau cits jautājums, ka pat pārliecinošs vairākums prokremliski noskaņotu Krievijas ekspertu plaša mēroga militāru operāciju Ukrainā (plašu teritoriju vai pat visas valsts okupēšanu) uzskata par pēdējo soli, kas pieļaujams tikai pavisam kritiskā situācijā, norādot – tas prasīs no Krievijas milzīgus resursus un nedos nekādus ekonomiskos ieguvumus. Tātad, lai arī Krievijas iebrukuma Dāmokla zobens turpina atrasties virs Kijevas galvas, situācija nav pilnīgi bezcerīga un atteikšanās no atsevišķiem principiem gadījumā tai var tikt rasts risinājums. 

Top komentāri

Arctis
A
Nekādas okupācijas nebūs. Varbūt nogriezīs Ukrainai piekrasti kā Vācija Francijai 1940.g. Višī (Kijevas) valdība paliks. Toties, tikko sāks betonēt raķešu šahtas pie Harkovas, tās vienkārši sabumbos. Piemērs nav tālu jāmeklē- Izraēla regulāri grauj Hezbollas infrastruktūru Sīrijā.
....
.
Ir tāds teiciens - draudi ir spēcīgāki kā to izpildīšana.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Zaļais kurss preces padarīs dārgākas(22)

Par it kā klimata izmaiņu apturēšanai paredzētajiem aizliegumiem mežsaimniecībā un lauksaimniecībā un to ietekmi uz Latvijas ekonomiku Māra Ķirsona saruna ar mežsaimnieku Māri Liopu.

Atgriešanās uz klasiskās ģeopolitikas sliedēm(8)

Pagājušajā nedēļā Lielbritānijas Ģeostratēģijas padomes (Council on Geostrategy) sociālajos tīklos parādījās paziņojums, ka karalistes ārlietu ministre Liza Trasa apsver iespējas trejsavienības jeb...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē