Aptauja, kas cirkulē partiju vidē, aptver tikai nosacīti pirmo krīzes nedēļu, tas ir, līdz 17. martam. Nosacīti atskaites punkti Covid-19 krīzei Latvijā varētu būt 2. marts, kad tika konstatēts pirmais inficētais, un 12. marts, kad valdība izsludināja ārkārtas stāvokli. Par nepilnu procentu kritis premjerministra Jaunās Vienotības reitings, pārējām koalīcijas partijām tas saglabājies aptuveni februāra līmenī. Pagaidām nav novērojams ne pozitīvs, ne negatīvs krīzes efekts.
Viedokļi, kā krīze turpmāk ietekmēs sabiedrības atbalstu un uzticēšanos valdības koalīcijai, atšķiras.
Subjektīvi šķiet, ka reitingi varētu arī palēkties, jo šīs ļoti specifiskās krīzes fenomens ir tāds, ka tie, kuri draudzējas ar veselo saprātu, ir tendēti atbalstīt un vēlēt visu iespējamo veiksmi par krīzes vadību atbildīgajiem politiķiem un amatpersonām, pat ja viņu politika ilgtermiņā vai lēmumi konkrēti krīzes laikā raisa neuzticību. Galu galā mums visiem būtu labāk, ja veselības ministrei Ilzei Viņķelei (A/P), kura burtiski lepojas ar savu nepopularitāti, kopā ar padomdevējiem mediķiem un infektologiem izdotos vīrusu noturēt lēzenumā, nevis caur ministres neveiksmi piedzīvot Itālijas situāciju.
Pagaidām Viņķeles partijas reitings par spīti tam, ka ar aso mēli apveltītā ministre kļuvusi par krīzes vadības publisko seju, nav nekur uzlēcis, bet arī ne nograndis – no februāra to šķir 0,2%.
Šādam līdzatkarības vai solidaritātes fenomenam, kad atkarība no politisko lēmumu pareizības ir tieši konvertējama mums tuvu cilvēku izglābtajās dzīvībās, protams, nav obligāti jāparādās reitingos. Atbildes uz aptauju veicēju jautājumiem galu galā var būt vienīgā no tiešām negatīvām sekām brīvā zona, kurā vēlētāji var ļauties dusmām, apjukumam, bailēm un neuzticībai. Ārpusē, reālajā dzīvē, šādas emocijas, nepakļaušanās ierobežojumiem neko labu nesola, jo primārais šajā krīzē ir medicīniskais aspekts, tikai pēc tam ekonomiskais. Ja netiks ierobežota un pēc tam arī apturēta vīrusa izplatība, ekonomiskā atgūšanās nebūs iespējama.
Valdības pieņemtie lēmumi par dīkstāves pabalstiem nav nekāds unikāls risinājums – kaut ko līdzīgu var vērot vairumā krīzes skarto pasaules valstu, un tas ir vienlaikus gan nomierinoši, gan uztraucoši.
Nomierinoši, jo tiek sekots līdzi globālam piemēram. Uztraucoši, jo neko labāku nav spējusi izdomāt neviena pasaules valdība. Kā savā tvitera kontā komentē Nobela prēmiju ieguvušais ekonomists Pols Krugmans, pašreizējie pasākumi ir drīzāk ekonomikas novešana mākslīgajā komā uz laiku, kamēr netiks atrisināta krīzes primārā problēma – vīrusa izplatība.
Itamars Toledano
ratimors
Prātotājs