Riekstiņa: Atmest bailes no jaunā

Taksometru nozare, protams, izceļas īpaši - gan ar aso vēršanos pret tiem nozares pārstāvjiem, kuri atļāvušies skaļi pateikt, ka pelēkais sektors beidzot jāizskauž, gan ar to, ka nozares pārstāvji neatlaidīgi klauvē pie valsts institūciju durvīm, piedāvājot detalizēti izstrādātus priekšlikumus tam, kā ēnu ekonomiku mazināt. Tomēr vismaz pagaidām priekšlikumi iestrēguši diskusijās. Finanšu ministre intervijā Dienai sola, ka šajā jautājumā noteikti iedziļināsies, un, ņemot vērā viņas līdzšinējo izpratni par uzņēmējdarbības vidi, var cerēt, ka Reiznieces-Ozolas pievēršanās minētās nozares problēmām sekmēs ēnu ekonomikas apkarošanu. 

Pēdējā laikā par pozitīvu piemēru Latvijai ļoti bieži un daudzās jomās tiek minēta Igaunija. Protams, nav tā, ka pie ziemeļu kaimiņiem viss ir ideāli, bet pie mums - viss slikti. Tomēr skaitļi tendenci parāda. Piemēram, SSE Riga pētījums atklāj, ka 2014. gadā ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā bija aptuveni 24% no IKP, bet Igaunijā - vien aptuveni 13%. 

Kas Igaunijai palīdzējis kļūt par paraugu Latvijai daudzās jomās? Vienas atbildes nav. Tomēr būtiski faktori ir, pirmkārt, Igaunijas prasme izveidot godīgākus spēlēs noteikumus gan uzņēmēju sadarbībā, gan publiskā sektora un biznesa attiecībās un, otrkārt, ziemeļu kaimiņu prasme nebaidīties no pārmaiņām, nevilcināties ieviest reformas brīdī, kad tās racionāli nepieciešamas, uzdrīkstēšanās būt pirmajiem. Pieredze ir svarīga vērtība, bet tikai kamēr ar pieredzi necenšas aizstāt loģisko domāšanu un adekvātu reaģēšanu uz situāciju. Nerīkoties atbilstoši apstākļiem, bet aizbildināties, ka jārīkojas kā iepriekš tikai tāpēc, ka tā jau darīts, ir aplams ceļš mainīgajā biznesa vidē un dinamiskajā ekonomiskajā situācijā.