Protams, var diskutēt, vai strīdu krustugunīs nonākusī bēgļu kvotu sistēma ir optimālais variants, jo, iespējams, bēgļu uzņemšanu Eiropas valstīs var risināt, balstoties uz citiem principiem. Der arī atcerēties, Latvija gadiem izvairījusies no konfrontācijas ar bēgļu jautājumu, kamēr Eiropas Parlamenta sienās izskanējis – nedrīkst pieļaut, ka Vidusjūra kļūst par kapsētu. Jau 2012. gadā Diena rakstīja, ka Latvija taktiku – izvairīties no imigrantiem – ilgi nevarēs saglabāt, jo "dienvidvalstis, kas pirmās saskaras ar imigrantu plūsmu no Āfrikas, piedzīvo finanšu krīzi, savukārt Latvija – ekonomikas augšupeju". Apgalvojumam par mūsu valsts ekonomisko augšupeju gan nekad nav trūcis un netrūkst oponentu, tomēr, salīdzinot ar daudzām pasaules valstīm un arī ar grūtību nomākto Dienvideiropu, Latvija patiešām nav tā lielākā nabadzīte.
Pēdējos gados tādu cilvēku, kuri ierodas Latvijā ekonomiski labākas dzīves meklējumos, skaits vērtējams kā neliels – var runāt par individuāliem gadījumiem, kad dzīve atved tieši uz mūsu valsti, un par atsevišķiem uzņēmumiem (Diena savulaik vēstīja par zivju produkcijas ražotni, kas bija piesaistījusi strādnieces no Taizemes). Mūsu valsts problēma saistībā ar strādājošo pārvietošanos no valsts uz valsti ir cita – lielais no Latvijas aizbraukušo cilvēku skaits, kas jau gadiem strādā, piemēram, Lielbritānijā, un atgriezties Latvijā nesteidzas.