Ne mazums ir tādu Latvijas uzņēmēju, kuri to saprata jau pērn un mērķtiecīgi sāka jaunu eksporta virzienu apguvi. Rezultātā mainījies skatījums uz vairākām valstīm. Piemēram, pirms pāris gadiem Latvijas sabiedrībai Ķīna saistījās ar lētu preču importu, diskutablu demokrātijas līmeni politiskajā vidē un nelielu skaitu ķīniešu ieceļotāju. Savukārt pēdējā laikā Ķīna tiek minēta kā Latvijai būtisks eksporta tirgus (to norādījuši gan pārtikas ražošanas uzņēmumu vadītāji, gan zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS)), turklāt to, ka kravas no Ķīnas var būt alternatīva Krievijas kravām, atzinis satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība) un Latvijas dzelzceļa valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis. Par aktualitāti kļūst arī ekonomiskā sadarbība ar citām Āzijas valstīm.
Tagad, kad Latvijas uzņēmumiem un līdz ar to valstij kopumā - jo uzņēmumu grūtības nes līdzi bezdarba draudus, kas palielina sociālo spriedzi, - vitāli svarīga kļūst jaunu eksporta tirgu apguve, ļoti būtiska ir valdības un privātā sektora sadarbība. Protams, neviens loģiski domājošs cilvēks negaida, ka mūsu politiķi nodrošinās Latvijas precēm stabilu noietu citas valsts veikalos, jo saprot, ka pircēji savā domāšanā ir neatkarīgi un pērk to, ko uzskata par cenas ziņā adekvātu un kvalitatīvu. Tomēr tieši valsts amatpersonas var pavērt durvis, pa kurām uzņēmējiem doties apgūt jaunus eksporta tirgus.