Iespējams, reālākajai Nacionālās apvienības kandidātei uz Rīgas mēra amatu Baibai Brokai, vairāk nekā divus gadus aci pret aci ar Nilu Ušakovu un Andri Ameriku strādājot Rīgas brīvostas valdē, ir bijusi iespēja demonstrēt, kādu tad alternatīvu politiku vai skatījumu viņa būtu spējīga piedāvāt Rīgai. Bez tukšām frāzēm, bet reālā darbā.
Tomēr – vai kāds ir dzirdējis Brokas atsevišķo viedokli par brīvostā notiekošo? Trauksmes celšanu pirms kārtējās vicemēra Amerika vadītās valdes sēdes par virzīto lēmumu saimnieciskumu, ekonomisko pamatotību, slēptajām interesēm? Valsts interešu pārstāvjus brīvostā deleģē četras ministrijas (EM, FM, SM, VARAM), pretī sēž četri Rīgas domes vadības pārstāvji, līdz ar to lēmumus iespējams pieņemt vai nu kompromisa ceļā, vai vienai no pusēm nākot ar tik spēcīgiem publiskiem, juridiski un saimnieciski pamatotiem argumentiem, ka otrai pusei jāierauj aste kājstarpē un jāiet atzīties uz KNAB.
Potenciālais ZZS Rīgas mēra amata kandidāts Viesturs Silenieks arī, starp citu, neslikti dzīvo Rīgas brīvostas maizē. Izņemot tādu cienījamu tēmu kā velobraucējiem draudzīgas vides nodrošināšana Rīgā mēs viņa alternatīvo skatījumu uz saimniekošanu galvaspilsētā īpaši neredzam.
Sīkpartijas Jaunā konservatīvā partija līderis Jānis Bordāns Rīgas mēra amatam nosaucis bijušo KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieku Juri Jurašu. Viņa sievai Allai Jurašai Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs pirms trim gadiem bez konkursa un īpašas argumentācijas speciāli izveidoja ģenerāldirektores amatu uzņēmumā Rīgas Brīvostas flote ar 4000 eiro mēnešalgu.
Par Vienotības Rīgas mēra amata kandidātu Vilni Ķirsi jau viņa partijas biedri vēl pirms izvirzīšanas teica, ka viņš izraudzīts, lai realizētu taktiku – zaudēt.
Trīsdesmitgadnieks Ķirsis cēlies no "slīpo jauniešu" grupējuma, kas 11. Saeimā nokļuva nevis pateicoties personiskiem sasniegumiem vai tautas uzticībai personiski viņiem, bet tikai un vienīgi Valda Zatlera īslaicīgi radītajai vēsturiskajai situācijai.
Kad "slīpie jaunieši" Zatlera partiju sašķēla, lai izšantažētu ministru amatus, Ķirsis politikā tomēr palika, jo viņa lojalitāti "nopirka" par Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra amatu.
Gan latviešu vēlētājam, kurš par Ušakova–Amerika koalīciju nebalsos nacionālo principu pēc, gan krieviski runājošo vēlētājam, kurš labprāt nebalsotu, jo negrib samierināties ar izsaimniekošanu un korupciju, radīta dilemma: ja nobalsosi par esošo varu vai neaiziesi uz vēlēšanām – leģitimēsi kārtējās nanotehnoloģiju afēras –, ja aiziesi nobalsot par kādu no it kā alternatīvām – piedalīsies opozīcijas balsu sašķelšanā, nodrošinot Saskaņas/Gods kalpot Rīgai dzīru turpināšanos.
arturs
skumji
Kodis