Šāda likuma nepieciešamības jautājums izvirzījās dienaskārtībā pēc tam, kad valstī veikta pētījuma rezultātā tika secināts – no katriem simt vietējiem dolāriem, kas Austrālijā tiek tērēti reklāmām internetā, 53 dolāri nonāk Google, bet 28 dolāri – Facebook kabatā.
Par papildu faktoru kļuva, ka likuma pieņemšanu atbalstīja par BigTech ne mazāk ietekmīgi ļaudis – pasaules lielākais mediju magnāts austrālietis Rūperts Mērdoks, kam pieder aptuveni puse Austrālijas plašsaziņas līdzekļu, kā arī valsts bagātākā sieviete, kalnrūpniecības magnāte Džīna Rainhārta, kuras daļa šajā tirgū ir ap 25%. Papildus tam Rainhārta ir zināma ar savām antipātijām pret IT gigantiem to sludinātās zaļās ideoloģijas dēļ.
Jaunais likums, ja vienkāršoti un neiedziļinoties niansēs, paredz, ka globālajām platformām ir jāslēdz ar plašsaziņas līdzekļiem taisnīgas vienošanās par ieņēmumu sadali, bet ja vienošanās noslēgt neizdodas vai tās izrādās netaisnīgas, tad par naudas dalīšanu lems jau valsts un tiesu institūcijas. Likuma gala variants, lielā mērā pateicoties Facebook izrādītajai pretestībai, izrādījās maigāks nekā sākotnējā versija, tomēr lietas būtību tas īpaši nemaina.
Galvenais šajā gadījumā ir, ka Austrālija ir kļuvusi par pirmo demokrātisko valsti pasaulē, kura skaidri definējusi savas attiecības ar BigTech mediju frontē.
Protams, mēģinājumi, tajā skaitā veiksmīgi, likt lielajiem IT gigantiem dalīties ar peļņu, kas gūta uz vietējo mediju rēķina, ir bijuši arī agrāk, tomēr Austrālijas likums jau sniedzas tālāk par tikai naudu, tajā skaitā novelkot robežas, cik tālu vispār atļauts iet starptautiskajām IT kompānijām.
Par lēmumu sekot šim piemēram un izstrādāt savu atbilstīgu likumu jau paziņojusi Kanāda, pie kam īpaši uzsverot – kanādiešu sirdis atšķirībā no austrāliešiem beigās neatmaigs un nekādu atlaižu BigTech nebūs. Var arī nešaubīties, ka abiem anglosakšu demokrātiju piemēriem jau pavisam drīzā nākotnē atradīsies liels skaits sekotāju, tostarp ticama ir iespēja, ka IT gigantu darbības ierobežošana sāksies arī starptautiskā (organizāciju, likumu u.c.) līmenī.
Par sava veida pēdējo pilienu nacionālo valstu pacietības kausā tikmēr ir kļuvusi apzināšanās, ka lielās IT kompānijas ir kļuvušas par atsevišķiem spēlētājiem jau globālā līmenī.
Kas ne tikai sludina sev izdevīgu ideoloģiju, bet arī aktīvi iesaistās politikā, ko uzskatāmi parādīja pēdējās ASV prezidenta vēlēšanas un BigTech atklātā vēršanās pret ASV eksprezidentu Donaldu Trampu.
Nodemonstrētās iespējas savukārt izrādījās tik iespaidīgas, ka nacionālo valstu līmenī pastāv ievērojama vienprātība, ka ar steigu nepieciešama BigTech ierobežošana un pat ASV jaunās administrācijas centieni aizstāvēt minētās kompānijas šo nostāju īpaši nemainīs.