Krievijas sociālie tīkli un programmatūras ražotāji gan veidoja tikai mazu daļu no kopējā atjaunotā Kijevas sankcijām pakļauto uzņēmumu un personu saraksta, tomēr piesaistīja vislielāko uzmanību, tajā skaitā saistībā ar to dominēšanu Ukrainas tirgū. Rīkojums tika pamatots ar drošības apsvērumiem – Kijeva uzskata, ka "valsts – agresora" (tā Ukrainā oficiāli tiek dēvēta Krievija) interneta kompānijas ir aizsegs spiegošanai, bet sociālie tīkli un citas aizliegtās interneta vietnes – arī "Kremļa propagandas" resursi.
Var diskutēt par rīkojuma likumību, argumentu pamatotību, vārda brīvības ierobežošanu utt., tomēr kopumā ir skaidrs, ka Krievijas tehnoloģiju kompānijas pievienosies šīs valsts bankām, maksājumu sistēmām, lidsabiedrībām, televīzijām un vēl veselai plejādei citu uzņēmumu, kuru darbība Ukrainā ir aizliegta vai būtiski ierobežota. Cits jautājums gan ir, ka daudzi no šiem aizliegumiem un ierobežojumiem tiek apieti bez īpašām grūtībām, tomēr juridiski tie pastāv, un tas nozīmē, ka pastāv arī pamatojums pārkāpēju sodīšanai – ja ne tagad, tad nākotnē.
Savus aizliegumus, protams, nosaka arī Maskava, kamdēļ visa veida saišu starp Ukrainu un Krieviju saraušanas skrējiens strauji tuvojas finiša taisnei, turklāt finanšu un citi zaudējumi šajā gadījumā nespēlē būtisku lomu, jo tas pamatā ir principu un nostājas jautājums. Rezultātā šobrīd ir palikuši vairs tikai divi būtiski abas valstis saistoši momenti, attiecībā uz kuriem Ukrainā vēl nav noteikti nopietni likumdošanas ierobežojumi – Maskavas patriarhāta Ukrainas pareizticīgo baznīca (60% Ukrainas ticīgo uzskata sevi par piederīgu tieši šai baznīcai) un vismaz trīs miljoni (bet visdrīzāk, ka vairāk) viesstrādnieku ar Ukrainas pilsoņa pasi Krievijā.
Ukrainas parlamentā netrūkst aizstāvju viedoklim, ka stingras kontroles noteikšanai pār baznīcu, kuras centrs atrodas "valsts – agresora" teritorijā, kā arī vīzu režīmam ar Krieviju ir jākļūst par tiem lēmumiem, kas galīgi pārtrauc jebkādas abu pušu attiecības, izņemot tiešu konfliktu turpināšanu un tiesu darbus. Attiecīgi likumprojekti jau ir sagatavoti un jebkurā brīdī var tikt virzīti apstiprināšanai. Tiesa, arī sekas var izrādīties neprognozējamas, jo reliģiskā pārliecība un personiskā kabata tomēr nav tas pats, kas padomju simbolika vai sociālie tīkli, un trūkst arī pārliecības par Kijevas spēju rūpīgi nomērīt pirms griešanas.
Ekonomičeskijs