Ņemot vērā diplomātes augsto rangu, faktu, ka šis paziņojums izskanēja ANO Drošības padomē, kā arī to, ka līdzīgu nostāju tādā vai citādā formā iepriekš ir paudusi arī virkne citu augstu ASV amatpersonu, var īpaši nešaubīties, kā šādu sarunu vismaz sākšanas nepieciešamība ir Vašingtonas oficiālā nostāja. Cits jautājums, ka nedz Maskavā, nedz Pekinā šie aicinājumi nerod atsaucību.
Runa šajā gadījumā, protams, ir par stratēģiskajiem kodolieročiem – līgumiem, kuri ļauj savstarpēji kontrolēt un samērot lielvaru kodolarsenālus, kas īpaši svarīgi ir kopējās ģeopolitiskās nestabilitātes apstākļos. Jāatgādina, ka pagājušā gada martā Krievija vienpusējā kārtā apturēja dalību kopš 2010. gada spēkā esošajā Stratēģiskā bruņojuma samazināšanas līgumā jeb New START līgumā starp ASV un Krieviju (tiesa, norādot, ka turpinās ievērot tajā iekļautās prasības, ja to darīs arī pretējā puse), kura darbības termiņš beidzas 2026. gadā, bet starp ASV (arī jebkuru citu no pasaules valstīm) un Ķīnu, kuras kodolarsenāls ir trešais lielākais pasaulē un vienlaikus tiek strauji palielināts, nekādu vienošanos šajā ziņā nepastāv.
Tā rezultātā šodienas situācija ievērojami atšķiras no aukstā kara laika stratēģiskās bipolaritātes. Ir trīs galvenie spēlētāji, pie kam divi no tiem (Ķīna un Krievija) šobrīd ir noslēguši stratēģisko aliansi de facto. Vienlaikus paturot prātā, ka ar laiku situācija šajā ziņā var mainīties (un ar augstu ticamības pakāpi arī mainīsies). Tāpēc runāt par stratēģisko ieroču ierobežošanu ģeopolitisko bloku loģikas ietvaros Pekina un Maskava kategoriski atsakās, bet Ķīnas papildu mērķis ir stratēģiskās paritātes nodrošināšana ar abām pārējām kodollielvarām, un, kamēr tāda nebūs sasniegta, vienmēr atradīsies arī argumenti, kamdēļ vienošanās par stratēģisko stabilitāti nav iespējamas.
Kopumā var teikt, ka ar lielvaru stratēģisko bruņojuma saistīto līgumu jomā šobrīd būtībā valda anarhija, kuru izbeigt būs iespējams tikai līdz ar patlabanējās ģeopolitiskās konfrontācijas beigām un skaidru jaunās pasaules kārtības aprišu iegūšanu, noslēdzot arī atbilstīgas vienošanās. Savukārt, ja kādas vienošanās arī tiks slēgtas, tad tikai pagaidu un īstermiņa, un ar šo nenoteiktību mums diemžēl nāksies sadzīvot.