Fragments no intervijas:
Tagad daudzi svētki pēc kārtas. Aktuāls ir jautājums par to svinēšanu. Atceros, padomju gados katri svētki saistījās ar daudz piedzērušiem cilvēkiem ielās. Tagad, šķiet, to ir mazāk. Mazāk lieto alkoholu?
Esam sākuši dzert kulturālāk. Padomju laikos visi svinībās sēdēja ap galdu, ik pa brīdim bija tosts, glāze bija jāiztukšo līdz dibenam. Bija viens diriģents, cits citu arī pieskatīja, lai kāds neatpaliek. Tagad ir tā sauktie zviedru galdi, ir bezalkoholiskie dzērieni, ir vīni – katrs var izvēlēties, ko un cik grib. Neviens vairs nespiež dzert šņabi, var nolikt pat pilnu glāzi uz kamīna malas un aiziet. Esam sākuši dzert vīnus. To agrāk bija ļoti maz, tie paši no Moldovas, Kaukāza, Bulgārijas, Ungārijas. Tagad veikalu plauktos vīnu izvēle ir tāda kā Parīzē, Stokholmā, Briselē.
Patērē dzērienus ar mazāku alkohola procentu?
Jā, vieglākus. Tajā pašā laikā arī stipro dzērienu rinda ir daudz plašāka nekā agrāk – mums tagad ir pieejami visi stipro dzērienu veidi. Tā pati vodka ir gan premium klases no Somijas un Zviedrijas, gan arī no Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas.
Bez alkohola atkarības ir arī citas atkarības. Ar tām arī strādājat?
Es teiktu: šajā gadsimtā pieaug atkarības un depresijas. No azartspēlēm, narkotikām, datorspēlēm, protams, alkohola. Ik pa laikam dzird, ka kāds sludina par marihuānas legalizēšanu. Ir daudzi tādi, kuriem ļoti gribētos atvērt trešo atkarības līniju, – nepietiek ar alkoholu un nikotīnu, vēl grib arī marihuānu.
Biznesa intereses?
Dabīgi! Tur taču lielas naudas apgrozās.
Visu interviju lasiet trešdienas, 3. maija, avīzē Diena!