Fragments no intervijas:
Dienā bija plaša publikācija par vienu no versijām, kā politiķi apsver iespēju risināt jūsu konfliktu ar kādreizējo vietnieci Jutu Strīķi. Proti, korupcijas apkarotājus pārvilināt uz radniecīgu struktūrvienību iekšlietu ministrijas pakļautībā un tad, konstatējot, ka apkarošanas funkciju nespējat veikt, ieviest attiecīgus grozījumus KNAB likumā, šai iestādei atstājot vien sabiedrības izglītošanas funkciju.
Apmēram pirms pusotra gada sāka veidot komisijas citu pēc citas - sākotnēji manas darbības novērtēšanas, tad biroja normatīvo aktu komisiju, pēc tam tika izveidota biroja darba rezultātu vērtēšanas komisija, kaut par darbu atskaitījāmies gan valdībā, gan Saeimas apakškomisijā. Tika izveidota arī Iekšlietu ministrijas darba grupa, kas nāca klajā ar ierosinājumu sadalīt KNAB, daļu pārveidojot par Valsts policijas struktūrvienību. Tas ir signāls, ka jautājums ir nevis par to, kā vērtēt biroja darbu, bet gan - meklēt veidu, kā biroja priekšnieku, no kura citādi netiek vaļā, faktiski atstāt bez iestādes, ko viņš vadījis.
Ja atceramies pamatprincipus, kas tika ņemti vērā, izveidojot KNAB, - ka tai jābūt politiski neatkarīgai iestādei -, tad tagad virzība uz pretējo - korupcijas apkarošanu grib pakļaut politiskai kontrolei?
Esmu to teicis arī Saeimas deputātiem, tiekoties apakškomisijā. Liekot korupcijas apkarošanas funkciju zem Iekšlietu ministrijas, tiks mazināta neatkarība un pazaudēts arī politiskais balanss. Ir risks, ka viena politiskā spēka pārraudzībā tiktu tādas funkcijas kā politisko partiju finansēšanas kontrole, izmeklēšana, kas var būt saistīta ar politiskajām partijām, lēmumu pieņemšana administratīvo pārkāpumu lietās, kur bieži vien iesaistīti Saeimas deputāti no visdažādākajām partijām. Pats personīgi, strādājot iepriekšējā amatā KNAB, esmu sodījis vismaz 25 parlamenta deputātus par noteiktu ierobežojumu un aizliegumu neievērošanu. Gan publiski, gan Ministru prezidentei tikšanās laikā esmu teicis, ka nevaru iedomāties, ka būtu varējis to izdarīt, ja KNAB būtu nevis neatkarīga iestāde, bet Iekšlietu ministrijas struktūrvienība.
Īpaši attiecībā pret partiju, kuras pārstāvis ir iekšlietu ministrs...
Tas ir viens aspekts. Bet man ir nācies pieņemt lēmumus arī pret Iekšlietu ministrijas amatpersonām. Nevaru iedomāties, ka to varētu atļauties, strādājot Valsts policijas struktūrvienībā vai Iekšlietu ministrijas departamentā.
Vēl viena ļoti svarīga funkcija, kas varētu tikt apdraudēta, ja birojs tiktu sadalīts, - tā ir korupcijas risku novēršana likumdošanā. Pašlaik mēs aktīvi izmantojam tiesības pa tiešo vērsties Valsts sekretāru sanāksmē, valdībā, Saeimā, sniedzot atzinumus par normatīvajiem aktiem, kuros ir normas, kas ir dažādi interpretējamas un līdz ar to rada korupcijas riskus. Es nevaru iedomāties, ka tā varētu darīt Valsts policijas struktūrvienība.
Būtu jāievēro stingra subordinācija?
Tur tā lieta! Tas pats attiecas uz politisko partiju priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņu kontroli. Ir svarīgi, ka to darām kā neatkarīga institūcija. Šajā kontekstā ir ļoti dīvaini, ka bez diskusijas, bez apspriešanas Ministru prezidente ir nākusi klajā ar paziņojumu par atbalstu Iekšlietu ministrijas rosinājumam sadalīt KNAB.
Visu interviju lasiet pirmdienas, 20.aprīļa, laikrakstā Diena!