Kopumā šī aptauja ietver ļoti plašu tēmu loku, to vidū attieksmi pret balsošanu vēlēšanās, finansiālo situāciju, drošību, kā arī uzticēšanos dažādām institūcijām, medijiem un sociālajiem tīkliem.
No daudzpusīgās aptaujas secināms, ka viss nav slikti un, piemēram, militārās aizsardzības aspektā Latvijas iedzīvotāji jūtas samērā droši. Vienlaikus aptaujas rezultāti ir kārtējā norāde uz to, ka pastāv plaisa, kas šķir pie varas esošo politisko eliti un pārējo sabiedrību.
Taisnības labad gan jānorāda, ka arī sabiedrība, kurā politiskā elite neieklausās, savā redzējumā nav vienota. Ikviens, kurš sistemātiski seko kādas jomas aktualitātēm, zina, ka asi konfliktēt mēdz vienas nozares uzņēmēji un par kopīgiem mērķiem nespēj vienoties pat vienā intelektuālās vides nišā strādājošie. Turklāt uzņēmējiem reizēm ir raksturīgs viedoklis "manas biznesa intereses stāv pāri visam", bet dažās publiskā sektora jomās ir iesakņojusies vēlme izvairīties no pārmaiņām.
Tomēr – ko darīt, lai valstī notiekošos procesus ietekmētu?
Klasiskā atbilde demokrātiskā valstī, kāda neapšaubāmi ir Latvija – piedalīties vēlēšanās un balsot par to politisko spēku, kura programmas saturs un līderu nostāja vismaz pamatlīnijās atbilst tam, kas ir svarīgi konkrētajam vēlētājam. Reizēm gan politiskie spēki pēc nokļūšanas pie varas rīkojas citādi, nekā likuši domāt vēlētājiem, taču ir ne mazums pretēju piemēru, kad vēstījums mainīts netiek.
Vēl viens ceļš, kā censties ietekmēt valstī notiekošos procesus, ir veidot un attīstīt nevalstiskās organizācijas šī jēdziena plašākajā nozīmē, taču tas prasa spēju vienoties, ar ko, kā jau iepriekš minēts, nereti mēdz būt problēmas.
Pēdējos gados centieni ietekmēt politiskos procesus bieži norit ar sociālo tīklu palīdzību. It īpaši slavena šajā ziņā ir mikroblogošanas vietne X (iepriekš – Twitter). Pagaidām gan šim procesam pietrūkst tiešām objektīva, analītiska, no emocijām brīva izvērtējuma, jo notiek mētāšanās starp divām galējībām – "Tie jau tikai daži interneta troļļi!" un "Tas ir visas sabiedrības viedoklis!".
Lai gan uzticēšanās sociālajiem tīkliem nav īpaši augsta, kā pierāda arī Valsts kancelejas iniciētais pētījums, nav noliedzams tas, ka mēs dzīvojam laikā, kad tieši sociālie tīkli nodrošina ļoti operatīvu informācijas apriti, un to nebūtu gudri ignorēt.