Ticības jautājums

Ziņojuma publiskā daļa daudziem radīja pamatīgu vilšanos, pat tie plašsaziņas līdzekļi un dažādu jomu eksperti, kuri atbalsta versiju par Krievijas kiberuzbrukumiem, ar retiem izņēmumiem spiesti atzīt, ka ziņojums nesatur nekādus jaunus faktus vai pierādījumus, kā arī informāciju par metodēm, kādas izmantotas datu vākšanai un secinājumiem. Tas dod plašas iespējas skeptiķiem un ASV ievēlētā prezidenta Trampa atbalstītājiem kritizēt dokumentu, dēvējot to par politiski motivētu, lai radītu šaubas par Trampa prezidentūras leģitimitāti.

Tā publikas daļa, kura jau sākotnēji neticēja oficiālajai versijai, ziņojumu atklāti izsmej, dēvējot to par izlūkdienestu analītiķu necienīgu vidēja līmeņa pētniecisko žurnālistiku.

Visai pretrunīgi ir arī ziņojuma autoru secinājumi. Tiek teikts, ka Krievijas izlūkdienesti un hakeri pēc Putina personiska rīkojuma izvērsuši aktīvu kiberuzbrukumu un propagandas kampaņu, lai veicinātu Trampa ievēlēšanu par ASV prezidentu, vienlaikus apgalvojot, ka vēlēšanu rezultātus šīs darbības nav ietekmējušas. Iepriekš minēto iemeslu dēļ vai katrs interesents ziņojumā var atrast sev pieņemamus apgalvojumus, kas gaidīto atbilžu vietā rada vien vēl vairāk šaubu un jautājumu. Tā kā tiek uzskatīts, ka ziņojuma nepubliskās daļas kvalitāte neko daudz neatšķiras no publiskās daļas kvalitātes, var gadīties, ka vairāk nekādu atbilžu nebūs un šaubas paliks neizkliedētas.

Šādi skaļi paziņojumi ar tālejošām politiskām sekām, par kuru patiesumu pierādījumu trūkuma dēļ pastāv nopietnas šaubas, sākot ar brīdi, kad bez pierādījumiem, toties ļoti skaļi tika paziņots par ķīmisko ieroču esamību Sadama Huseina Irākā, ir kļuvuši tik regulāri, ka uzticība ASV un citu rietumvalstu izlūkdienestiem jūtami mazinājusies pat šo valstu iedzīvotāju vidū, nemaz nerunājot par pārējo pasauli. Kopumā attieksme gan pret izlūkdienestu vēstījumiem, gan pret valdībām, kas stāv aiz šiem paziņojumiem, kļuvusi par sava veida uzticības vai pat ticības jautājumu.

Un, tā kā Rietumi pašlaik pārdzīvo iespaidīgu vērtību krīzi, ticība politizētiem paziņojumiem, kas tiek tiražēti bez pārliecinošiem pierādījumiem, nav Rietumu sabiedrības stiprā puse. Tikmēr galvenā problēma, ka šāda situācija var novest pie tā, ka sabiedrība iepriekšējās pieredzes dēļ neticēs svarīgiem brīdinājumiem arī tad, ja tie būs pamatoti un patiesi.