Nupat redzams – konkursā saņemto pieteikumu finanšu piedāvājumi liecina, ka vismaz finansiālajā ziņā ir sagaidāms ieguvums 50 miljonu eiro apjomā piecu gadu periodā. Proti, piedāvātās cenas ir par 18–22% zemākas par maksimāli paredzēto finansējumu ieplānotajā budžetā, turklāt par 22–24% zemākas nekā līdzšinējos līgumos ar pašreizējo šā pakalpojuma sniedzēju – va/s Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) –, kas aktīvi piedalās arī pašreiz notiekošajā konkursā un bijis lētākā piedāvājuma iesniedzējs 16 no 19 konkursa lotēm. Nevar izslēgt, ka LAU pakalpojuma cenas samazinājumu konkursā iesniegtajos piedāvājumos varēja atļauties, jo iepriekšējos periodos uzņēmums investējis materiāli tehniskajā bāzē, modernizējot uzkopšanas tehnikas parku, līdz ar to konkursā uzņēmums startē situācijā, kad tam vismaz dažos nākamajos gados nevajadzēs investēt tehnikā.
Taču interesants ir cits aspekts – informācija par sagaidāmajām izmaksu atšķirībām monopola un brīvā tirgus apstākļos publiskajā telpā parādījās pērn novembrī, taču nekāda reakcija no kontrolējošajām iestādēm – ne Konkurences padomes (KP), ne Valsts kontroles (VK) – vismaz pagaidām nav īsti sekojusi. Turklāt jāsecina, ka vismaz KP daudzus gadus šajā jautājumā vispār bijusi ļoti pasīva un rīkojusies formāli, nevis proaktīvi konkurences ierobežojumu novēršanai, tādēļ, visticamāk, autoceļu uzturēšanas jomā pārmaksāti daudzi desmiti miljonu eiro.
Būtībā to apliecina arī KP atbilde Dienai par uzrauga veiktajām aktivitātēm, lai novērstu ilggadējo monopolu. Īsi rezumējot – KP darbības aprobežojušās ar ieteikumiem un Satiksmes ministrijas uzmanības vēršanu "(..) uz nepieciešamību vērtēt, vai pakalpojuma deleģēšanas vietā pakalpojuma nodrošināšanai efektīvāk nebūtu piemērot iepirkumu procedūru".
Tieši šī dīvainā KP pasivitāte daudzu gadu garumā attiecībā uz diezgan plaši apspriestām konkurences problēmām, tostarp autoceļu uzturēšanas nozarē, rada jautājumu – cik kvalitatīvi tā spēj strādāt un vai KP spēj uzraudzības pasākumus kvalitatīvi, aktīvi īstenot arī patstāvīgi, ne tikai tad, kad tai kādus faktus uz paplātes pasniedz citas uzraudzības iestādes. Nenoliedzami interesanti būs redzēt arī VK rīcību – vai 50 miljonu eiro atšķirība būs iemesls VK padziļināti vērtēt līdzšinējo tēriņu efektivitāti ceļu uzturēšanas nozarē.