Vācijas fronda un rietumu vienotība

Vēstulē norādīts – ne tikai ASV plašsaziņas līdzekļi, bet arī Kongress uzskata Vāciju par sankcijas pret Krieviju bremzējošu faktoru, tāpat ASV prezidenta administrācija ir vīlusies par Berlīnes atteikumu atļaut bruņojuma piegādes Ukrainai. Vašingtona uzskata, ka šāda Berlīnes nostāja ir balstīta "vēlmē turpināt iepirkt Krievijas lēto dabasgāzi", teikts rakstā. Tāpat piebilsts, ka diplomāte atzīmējusi – "Vācija kļūst par bandinieku Vašingtonas iekšpolitiskajās debatēs", tajā skaitā Berlīni aizvien biežāk kritizē republikāņi.

Neatkarīgi no tā, cik lielā mērā atbilst patiesībai minētās konfidenciālās vēstules saturs, aprakstītās tendences un fakti paši par sevi nav nedz jauni, nedz pārsteidzoši. Vācija jau gadu desmitiem cenšas veidot īpašas attiecības ar Krieviju, nekad nav slēpusi, ka Krievijas gāzes piegādes ir vitāli nozīmīgas tās rūpniecībai, kā arī nekad nav izrādījusi pārmērīgu entuziasmu attiecībā uz iesaistīšanos kolektīvo rietumu militārajās akcijās, bet dažos gadījumos (operācija Irākā) arī atklāti iebildusi pret tām. Par atklātu dumpi uz kopējā kuģa šādu nostāju dēvēt, protams, nevar, taču fronda pret anglosakšu dominēšanu rietumu pasaulē ir gluži vai neatņemama Berlīnes politikas sastāvdaļa.

Ņemot vērā Vācijas nozīmīgumu apvienotajā Eiropā, ar šo frondu un Berlīnes interesēm nevar nerēķināties arī ASV prezidenta Džo Baidena administrācija – spilgts piemērs šajā ziņā ir tirgošanās par gāzesvada Ziemeļu straume 2 nākotni. Kopumā ir skaidrs, ka Vācija (un daļēji arī otra kontinentālās Eiropas nozīmīgākā valsts Francija) ASV ģeopolitisko interešu vārdā ir gatava tikai uz pieticīgiem upuriem.

Ne mazāk svarīgi, ka cauri oficiālās politikas aizsegam ik pa brīdim izlaužas arī ievērojamas un gana ietekmīgas Vācijas elites daļas vēlme ja arī ne atgriezt Berlīnei ģeopolitiskās lielvaras statusu (kas ir iespējams tikai tandēmā ar Parīzi), tad palielināt tās rīcības brīvību un ģeopolitisko ietekmi. Vēl kopš galvenokārt no Vācijas nākušā mēģinājuma padarīt eiro par reālu alternatīvu ASV dolāram Vašingtona pret šādām iniciatīvām ir noskaņota izteikti negatīvi, jo vairāk patlabanējā ģeopolitiskās spriedzes pieauguma apstākļos, kad ASV cenšas panākt Krievijas starptautisko izolāciju un tām ir nepieciešama kolektīvo rietumu vienotība.

Šīs politikas ietvaros pieaug arī Vašingtonas spiediens uz Berlīni un citām nepakļāvīgajām Eiropas galvaspilsētām, un Vācijas vēstnieces ASV vēstules nonākšana plašsaziņas līdzekļos ir viens no šāda spiediena elementiem. Jau cits jautājums, ka visa iepriekšējā pieredze liecina – vismaz Berlīne ir gatava izturēt arī ievērojami lielāku spiedienu un saglabāt savas tiesības uz iekšējo frondu.