Cilvēki ikdienā, izsakot viedokli par to vai citu politiķi, bez liekām ceremonijām un pārgudras argumentācijas vai kādiem faktoloģiskiem pierādījumiem tā arī saka: "simpatizē", "nesimpatizē", "liekas uzticams", "pa gabalu redzams, ka melo" un tamlīdzīgi. Tas tādēļ, ka dziļākas informācijas par to, ko un kā mazāk publiskos apstākļos patiesībā domā un runā šie politiķi, vēlētājiem nav. Bet, kad tāda parādās, tad aizvainojums ir līdzīgs tam, kā uzzinot, ka aiz Ziemassvētku vecīša bārdas patiesībā paslēpies kaitinošais kaimiņonkulis.
Lai izlemtu, vai uzticēt savu balsi kādam politiķim vai partijai, var vērtēt gan tikai to, kādu ārējo iespaidu tie atstāj, gan censties izvērtēt to saturisko piedāvājumu, bet ne vienai, ne otrai no šīm biežāk piemērotajām mērauklām nebūs nozīmes, ja izrādīsies, ka politiķis vēlētāju acīs ir tēlojis to, kas viņš nav.
Man, piemēram, šķistu godīgāk, ja Ilze Viņķele (kura neapšaubāmi ir viena no nedaudzajiem aktīvajiem politiķiem, kas spējīgi un ieinteresēti savu politisko eksistenci ne tikai pārpakot, bet arī saturiski piepildīt), nevis koķetētu ar dažādu emisāru žurnālistiem izplatītiem mājieniem, ka pati grasās paiet malā no politikas, bet skaidri pateiktu, ka viņai nav vienalga, kas notiek Latvijā, tādēļ viņa ar dažiem pārbaudītiem domubiedriem un dažiem jauniem censoņiem strādā pie programmatiska piedāvājuma nodokļu sistēmas reformēšanai.
Šādam atklātam piedāvājumam būtu daudz vieglāk noticēt, nekā tam, ka, piemēram, jaunā iesaiņojumā klarnetists – no partijas uz partiju kā no zieda uz ziedu vēlmē uzlabot Latvijas politisko vidi pārlecošais Ints Dālderis – nu ir tas ilgi gaidītais jaunais piedāvājums.
Var patikt vai nepatikt Viņķele, bet pat tie, kurus viņa kaitinājusi kā labklājības ministre vai kā intelektuāle, kurai dažreiz grūti savaldīt savu aroganci, domāju, ieklausītos skaidrā nodokļu reformas piedāvājumā. Īpaši jau uz fona, ko rada pašreizējās valdības ar buldozeru caurstumtā nodokļu pseidoreforma, kuras spilgtākā un aizdomīgākā pazīme ir valsts garantēta biznesa izsišana privātajiem pensiju fondiem.
Cita lieta, vai arī šī domubiedru kompānija, ieraugot, ka daudz vieglāk savākt balsis ar lozungu «ķeriet zagli!», nevis kādu programmatisku piedāvājumu nodokļu sistēmas reformēšanai, negrasās aiziet vieglāko ceļu. 300 cilvēku, kas protestēs vai pieprasīs godīgu un uz nākotni vērstu nodokļu politiku, vienmēr paliks tikai "protestētāji", aiz kuriem meklēs kādu lobistu grupu vai arodbiedrību, toties 300 cilvēki, kuri pieprasīs tiesāt dažus no blēžiem, ar vieglu roku bez liekas kautrības tiks kvalificēti kā tauta.
Konkurents
AHĀ
reptilis