Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas
Rīgā -2 °C
Sniega pārslas
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Vakcinācija un ekonomika

Nesen Fiskālās disciplīnas padome Finanšu ministrijai (FM) izteica aicinājumu būt racionālai, nevis pārspīlēti optimistiskai. Padome skaidroja, ka "apstiprinājusi FM sagatavotās makroekonomikas prognozes, ko izmantos par pamatu vidēja termiņa budžeta ietvara izstrādei 2022.–2024. gadam, tomēr uzsver nepieciešamību modelēt stresa scenārijus, ņemot vērā vairākus riskus".

Turklāt visi riski nav saistīti ar finanšu jautājumiem, ko liela daļa sabiedrības uzskata par pārāk specifiskiem, lai tajos iedziļinātos. Viens no riskiem attiecas uz visai sabiedrībai aktuālo vakcinācijas pret Covid-19 tēmu, respektīvi, «plānotās 60–70% vakcinācijas aptveres nesasniegšanu līdz rudenim». 20. jūnijā LETA, atsaucoties uz Nacionālo veselības dienestu, vēstīja, ka vismaz vienu poti ir saņēmuši 31,07% iedzīvotāju, bet vakcinācijas procesu noslēguši 25,44%. Līdz rudenim ir vēl trīs mēneši, un tas nozīmē, ka, lai sasniegtu plānotos 60–70%, jāvakcinē vairāk iedzīvotāju, nekā vakcinēts nepilna pusgada laikā – kopš 2020. gada 28. decembra, kad vakcinācija Latvijā sākās. Par to, ka vakcinācijas process sākotnēji bija lēns un haotisks, bet komunikācija ar sabiedrību – augstprātīga un neprasmīga, jau ir runāts daudz. Savukārt šobrīd vakcīnu pieejamība nav problēma, un vakcinācijas punkti ir izvietoti pat vairākos tirdzniecības centros. 

Tas varētu pamudināt vakcinēties cilvēkus, kuriem līdz šim nebija brīva laika, ko ieguldīt šā procesa organizēšanā. Tāpat ir cilvēki, kurus vakcinēties var motivēt tas, ka vakcinētajām personām ir vienkāršāka starptautiskā ceļošana. Taču sociālie tīkli spilgti atklāj, ka mūsu sabiedrībā ir arī ne mazums radikālu vakcinācijas pretinieku, un virtuālās vārdu kaujas, kurās netrūkst savstarpējas agresivitātes, rāda, ka vakcinācijas organizētāju līdzšinējā vēršanās pie iedzīvotājiem šos skeptiķus nav pārliecinājusi. 

Tas, ka Fiskālās disciplīnas padome akcentē vakcinēšanās nozīmi, apliecina, ka šis ir ne tikai veselības, bet arī ekonomikas jautājums. Patlaban neviens nevar garantēt, ka rudenī Covid-19 izplatība nepieaugs un ka nebūs vajadzīgi tādi ierobežojumi, kas ietekmēs daudzas nozares. Tomēr, pat ja ierobežojumi būs jāievieš, jācer, ka mūsu valdība būs mācījusies no aizvadītā rudens un ziemas pieredzes un vairs nepieņems tik savdabīgus lēmumus kā, piemēram, veikalu plauktos izvietoto preču šķirošana tirgot atļautajās un aizliegtajās. Un ja attālināts darbs daudzās jomās ir izrādījies veiksmīgs, efektīvs risinājums un līdz ar to ienācis uz palikšanu, tad ir skaidrs, ka skolēniem vēl vienu mācību gadu pavadīt attālināto mācību ritmā gan nevajadzētu. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē