Jāatgādina, ka Zaļo kursu par prioritāti izvirzīja pašreizējais Eiropas Parlaments, kā arī Eiropas Komisija, cerot, ka vides tematika kļūs par dalībvalstu saliedētāju laikmetā, kad aizvien asāk iezīmējas pretrunas gan starp galēji liberāliem un galēji konservatīviem politiskajiem strāvojumiem, gan starp Ziemeļvalstu un Dienvideiropas atšķirīgajiem tautsaimniecības attīstības tempiem, gan arī starp tā dēvēto veco un jauno dalībvalstu izpratni par vērtībām. Pagaidām gan Zaļajam kursam par Eiropas vienotāju nav izdevies kļūt, un ir izrādījies, ka tas nes līdzi dažādus ekonomiskos sarežģījumus, kā arī jaunu – šā kursa fanātisko atbalstītāju un tikpat fanātisko noliedzēju – konfliktu. Turklāt arī pandēmija ir ieviesusi izmaiņas daudzos prioritāšu sarakstos.
Vienlaikus Eiropas Pilsoņu paneļdiskusija, kas pagājušajā nedēļā noritēja Polijas galvaspilsētā Varšavā, ļauj secināt, ka ceļā uz zaļāku dzīvesveidu ļoti būtiska loma ir ne tikai Eiropas Parlamenta vai dalībvalstu likumdevēju pieņemtiem normatīvajiem dokumentiem, bet arī pašvaldību prasmei (vai neprasmei) saimniekot ikdienā.
Tā, piemēram, saistībā ar zaļajām idejām bieži tiek minēts transports. Iedzīvotāji tiek mudināti braukt nevis ar privāto automašīnu, bet ar velosipēdu vai izmantot sabiedrisko transportu, turklāt izvēlēties videi pēc iespējas draudzīgāko no pieejamajiem sabiedriskā transporta veidiem, un pat tiek mudināti daudz staigāt kājām. Daudziem pilsētniekiem varbūt arī nebūtu iebildumu, tomēr te svarīgi ir, lai savu ieguldījumu būtu devusi arī pašvaldība – ziemā nenotīrītas ietves un velojoslas nemotivē iet kājām vai braukt ar velosipēdu, savukārt 2022. gada reālajai situācijai neatbilstošs un pagātnē iestrēdzis sabiedriskā transporta kursēšanas grafiks un maršrutu plānojums liek meklēt risinājumu privātās automašīnas vai taksometra virzienā. Turklāt grūtības ar sabiedriskā transporta, t. i., autobusu un vilcienu, pieejamību ir arī mazapdzīvotās teritorijās, un līdz ar to ideālistiskās runas par zaļu pārvietošanos, sastopoties ar reālo situāciju, kļūst par tukšiem saukļiem.
Tā nav vienīgi Latvijai raksturīga problēma, tomēr, ja salīdzina tikai vienu aspektu – ietvju tīrību šoziem Rīgā, Varšavā un Viļņā, viennozīmīgi Rīgā situācija ir visbēdīgākā.
Libānā.
Libānā.