"Iepriekšējā gadā, godīgi sakot, bija mēneši, kad mēs nezinājām, vai vispār varēsim nopirkt jebkādu gāzi," teica Čakste, piebilstot, ka gāzes apgāde Latvijas, un, visticamāk, arī Baltijas gadījumā vairs nebūs tik kritiska.
Viņš skaidroja, ka Eiropas Savienībā (ES) tiks ieviesti arī gāzes cenu griesti. Arī apgādes tīkli ir labāki, jo ir pabeigts gāzes cauruļvads, kas savieno Poliju un Norvēģiju, un tas ir nopietns uzlabojums. Tāpat ir pabeigti arī daudzi sašķidrinātās dabasgāzes termināļi, tostarp terminālis Inko Somijā. "Tas viss nozīmē to, ka spekulatīvs spiediens uz gāzes cenām ir mazinājies," uzsvēra Čakste.
Kā norādīja "Latvenergo" vadītājs, izaicinājums ir tas, ka pagājušajā gadā gāze no Krievijas vēl plūda, bet šogad, visticamāk, tā vispār vairs neplūdīs.
"Daudzas valstis tomēr ir atradušas veidus, kā apgādi nodrošināt vai pāriet uz citiem energoresursiem. Līdz ar to es pieļauju, ka tik spekulatīvi cenu lēcieni 2023.gadā nebūs gaidāmi," teica Čakste, piebilstot, ka joprojām gan nav izbūvēts pietiekami daudz termināļu, piemēram, Vācijā un citos reģionos. Tādēļ cenas būs augstas, bet vairs nebūs tādu lēcienu, kā bija 2022.gadā.