Eiropas labāko paraugu augstskolu veido Rīgā

Kā izskatāties uz citu fona?

Tikko esam iekļuvuši QS World University Rankings vērtējumā no 800. līdz 1000. vietai pasaulē. Sev par mērķi esmu nospraudis iekļūšanu piecsimtniekā. Šobrīd vērtējums tieši ārvalstu studentu piesaistes, mobilitātes ziņā mums no 100 iespējamiem punktiem jau ir 78. Tas ir ļoti augsts vērtējums!

Nākotnē strādāsiet pamatā izglītības eksportam?

Tā nevar teikt. Neskatoties uz to, ka, protams, esam ieinteresēti ārvalstu studentu piesaistē, tam esam uzlikuši griestus – vasarā no ārvalstīm uzņemam tikai 200 studentu medicīnā un 38 zobārstniecībā. Kopumā pieturamies pie aptuveni 2200 ārvalstu studentu skaita.

Kāpēc?

Lai noturētu kvalitātes līmeni. Pirmkārt, uzņemam pašus gudrākos. Mums ir speciāla atlases sistēma. Gatavojamies arī nākamajam solim – veidosim speciālus sagatavošanās kursus gada garumā ārvalstu, piemēram, vācu, reflektantiem, lai viņiem jau būtu mums nepieciešamās priekšzināšanas un noturīga motivācija par izvēlētajām studijām un nākotnes profesiju.

Arī vietējo studentu mācībām ir skaita griesti?

Jā. Mūsu šaurā vieta ir universitātes slimnīcas – nevaram lielai plūsmai topošo mediķu nodrošināt nepieciešamās prakses iespējas. Nevēlamies palielināt studentu grupas – šobrīd ir 12 studenti uz vienu pasniedzēju – un arī caurlaidība klīniskajās universitātes slimnīcās nav tik liela, cik gribētos, tāpēc divus trīs gadus esam apstājušies. Tagad būvējam kampusus jeb studentu mācību un pētniecības centrus lielajās universitāšu slimnīcās – Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) notiek tā projektēšana, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) jau apgūti 1000 kvadrātmetru, tagad veidojam otrus 1000 kvadrātmetrus ar auditorijām, studiju un atpūtas telpām studentiem utt. Arī ar Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu esam sākuši labu sadarbību. Un plus vēl reģionālās slimnīcas, kur arī daļa no studentiem izies praksi, apgūs virkni mācību priekšmetu. Ar vairākām lielajām reģionu slimnīcām mums jau ir laba sadarbība. Protams, ir arī darbs ar ārvalstu lielajām slimnīcām, slimnīcu ķēdēm, kur faktiski arī nepieciešamas investīcijas.

Protams, pienāks viens brīdis, kad mēs studentu plūsmu atkal varēsim turpināt kāpināt. Cita lieta, ka kāpinājuma iespējas jau tagad redzam sociālo zinātņu studiju programmās.

Šajā ziņā ir liela konkurence ar citām augstskolām.

Mums ļoti patīk konkurence. Konkurence ir virzītājspēks, dzinulis. Un, starp citu, arī šogad pirmajās divās trijās dokumentu pieņemšanas dienās bijām absolūti līderi Latvijā. Tas varbūt uzreiz plaši neparādījās medijos, jo neesam vienotajā uzņemšanas sistēmā, bet reāli jau pirmajās dokumentu pieņemšanas dienās mums bija visvairāk pieteikumu. Studētgribētāji, stājoties mūsu universitātē, balso par studiju programmu kvalitāti, it sevišķi sociālajās studiju programmās, kurām RSU šogad aprit jau 20 gadu. Turklāt mums nākas konkurēt ar augstskolām, kurām valsts dod budžeta vietas – mums nav nevienas budžeta vietas sociālajās studiju programmās. Viņi ir gatavi nākt, viņi ir gatavi pat maksāt, un viņi nāk lielā skaitā, neskatoties arī uz demogrāfisko bedri. Redzam, ka nākamais ceļš, kas mums ejams – veidot internacionālas studiju programmas arī sociālajās zinātnēs, jo tur vēl nav visas rezerves izsmeltas.

Kādā ziņā?

Ir ļoti daudzas nišas specialitātes, kur sociālā zinātne saskaras ar medicīnu. Piemēram, pacientu tiesības, komunikācija starp pacientu un ārstu, tāpat vadības zinātne veselības aprūpē. Ir ļoti daudzi dažādi virzieni, kurus jau esam attīstījuši un esam gatavi aktīvi attīstīt arī tālāk. Priekšrocība ir tā, ka mums ir gan ļoti augsta līmeņa studijas veselības aprūpē un medicīnā, gan sociālajās zinātnēs. Tās integrējot, varam piedāvāt to, ko nevar, piemēram, Skandināvija, Vācija.

Pārstāvat valstij piederošu augstskolu, bet runājat kā privātas augstskolas vadītājs.

Jā, bet mūsu darbībā ir ļoti daudz uzņēmējdarbības elementu, kas palīdz universitātes attīstībai. Veselības aprūpē, piemēram, Eiropā un pasaulē šodien topā ir pacientu drošība. Mums ir jābūt fleksibliem, jāprot atrast plašāku pielietojumu simulācijās balstītai izglītībai medicīnā. Tāpēc mums jau ir moderns Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrs Anniņmuižas bulvārī un, protams, mēs veidosim simulāciju centrus arī lielajās universitāšu slimnīcās, četrās reģionālajās slimnīcās, tāpat šobrīd skatāmies, kā varam izmantot simulāciju tehnoloģijas, kas atrodas RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledžā. Ļoti vēlamies šajā ļoti dārgajā simulāciju lietā iesaistīt māsas un ārstus, kuri strādā slimnīcās, ārstniecības iestādēs – lai viņi nāk uz mūsu simulāciju centriem un ceļ savu kvalifikāciju, lai kvalifikācijas celšana nenotiktu vienīgi teorētisko lekciju veidā, kur sanāk vienā lielā zālē vairāki simti cilvēku, noklausās astoņu stundu lekciju, dabū sertifikātus un attiecīgi resertifikāciju savā specialitātē. Tas ir nepieciešams, bet ar to vien modernajā medicīnā, kuras centrā ir pacientu drošība, ir par maz. Jāiet uz priekšu. Mūža garumā jāpilnveido arī praktiskās iemaņas! Un to var veikt, izmantojot simulāciju tehnoloģijas, piemēram, pilnveidot ārstnieciskā un atbalsta personāla procesu un komandu darbu.