Savukārt vidējā neto alga jeb alga "uz rokas" auga vēl straujāk, t.i. par 10,2%, kas savukārt bija nodokļu reformas nopelns. Tik straujš pieaugums nebija redzēts kopš 2009. gada. Tomēr svarīgāks par neto algas kāpumu ir pirktspējās kāpums – tas, kas paliek pāri, ņemot vērā inflāciju. Šis rādītājs arī uzrādīja vērā ņemamu 8% pieaugumu, salīdzinot ar gadu iepriekš. Tas daļai iedzīvotāju pavērs iespēju iegādāties kādu lielāku pirkumu.
Lai gan algu un pirktspējas pieaugums vidēji ir straujš, visa sabiedrība to neizjūt vienādi, ņemot vērā arvien augsto ienākumu nevienlīdzību.
Bet vismaz līdz ar bezdarba līmeņa tālāku samazināšanos un akūtāku darbaspēka trūkumu, gaidāms, ka algu izaugsme kļūs plašāka, un lielāka sabiedrības daļa izjutīs savas finansiālās situācijas uzlabošanos. Pēc Swedbank prognozēm vidējās bruto algas izaugsme šogad būs 9%, bet vidējā neto alga augs par turpat 11%. Laiks rādīs, vai tas būs pietiekami, lai mazinātu emigrācijas plūsmas.
Manuprāt
Zobs Kaulā
ekonomists