Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +9 °C
Daļēji apmācies
Trešdiena, 24. aprīlis
Nameda, Visvaldis, Ritvaldis

Elektrības rēķinu mazinās efektivitāte

Sadales sistēmas tarifus līdz 2022. gadam nemainīs, Guntaram Gūtem norāda AS Sadales tīkls valdes loceklis Raimonds Skrebs.

Elektroenerģijas tirgus pēdējos gados piedzīvo daudz izmaiņu. Kas ir galvenie faktori, kuri ietekmē kopējos tēriņus?

Joprojām elektroenerģijas cenu veido četras komponentes, kas visas kopā un katra atsevišķi darbojas kā instruments, lai elektrības lietotājus rosinātu šo enerģiju izmantot maksimāli efektīvi, domāt par elektroenerģijas lietošanas paradumiem, kā arī izvēlēties sev izdevīgākos tirgotāju piedāvājumus. Pirmā no tām ir elektrības cena brīvajā tirgū, kas sevi ir veiksmīgi pierādījusi. Mēs kā sadarbības partneris visiem tirgotājiem redzam, ka viņi aktīvi komunicē ar klientiem, pilnveido piedāvājumus un pakalpojumus, attīsta klientu apkalpošanu. Šajā segmentā konkurence pieaug un cīņa par klientu pastiprinās.

Otra elektrības cenas komponente ir maksa sadales sistēmas pakalpojumiem. 2016. gadā mainījās šo tarifu struktūra, un joprojām pārliecināmies, ka jaudas komponentes ieviešana bija pareizs solis, jo veicina klientus domāt, vai tiešām elektrotīkla pieslēguma jauda, kura visbiežāk ir pieprasīta pirms vairākiem gadu desmitiem, atbilst šābrīža vajadzībām, jo tā ir iespēja samazināt izmaksas par elektroenerģiju. Turklāt tiem lietotājiem, kuri patērē elektroenerģiju, vairs nav jāmaksā par tiem, kuri to savos īpašumos nelieto vai lieto ļoti maz un elektrotīklu neizmanto vai izmanto maz. Nācām pretī klientiem un gada garumā tiem, kuri pēc elektrotīkla pieslēguma jaudas samazināšanas tomēr secināja, ka samazinātā jauda ir nepietiekama, to iepriekšējā apmērā atjaunojām bez maksas. Kopš tarifu apstiprināšanas 2016. gadā ST kopumā saņēmis 46 tūkstošus pieteikumu jaudas samazināšanai, un arī šobrīd joprojām ik nedēļu saņemam vidēji 160 klientu pieteikumu. 

Klienti arvien vairāk izprot, ka efektīva elektroenerģijas lietošana ir iespēja samazināt izdevumus – arī šobrīd, kad no 1. janvāra ir mainījusies OIK struktūra un apmērs, kas ir trešā elektroenerģijas izmaksu komponente. Pēc OIK jaunās kārtības spēkā stāšanās cilvēki atkal ir kļuvuši aktīvāki, uzdod jautājumus, vērtē savu pieslēgumu jaudu atbilstību reālajām vajadzībām. Savukārt ceturtā komponente ir, protams, PVN.

Kad norāda, ka Latvijā ir viena no augstākajām elektroenerģijas cenām, energoefektivitāte tiek ik reizi likta pretī ar norādi, ka tieši neefektīva elektrības lietošana radot lielās izmaksas. Kas to pierāda?

Normatīvajos aktos strikti noteikti AS Sadales tīkls (ST) pienākumi, tajā skaitā mums jānodrošina vienlīdzīgi nosacījumi un kvalitātes rādītāji visiem sistēmas lietotājiem, jāuztur un jāatjauno elektrotīkls, jāizbūvē jauni pieslēgumi. Viss šis darbs ir saistīts arī ar izmaksām, kas iekļautas sistēmas pakalpojumu tarifos un kurus apstiprina SPRK. Taču pienākumi ir arī elektroenerģijas lietotājiem. Viens no galvenajiem – jāspēj novērtēt sava elektrotīkla pieslēguma jaudu, jāsaprot, ko viņam reāli vajag, kas ir lieks un nevajadzīgs, radot papildu izmaksas. Mēs priecājamies par katru klientu, kas sakārtojis savas mājsaimniecības vai uzņēmuma elektroapgādi un guvis izmērāmu rezultātu.

Jau tad, kad ST sāka izvērtēt tarifu struktūras izmaiņas, bijām cieši apņēmušies nebūvēt nevienu lieku kilometru jaunas elektrolīnijas. Šobrīd kopējais elektrolīniju garums ir 94 tūkstoši kilometru – tas ir divas reizes apkārt zemeslodei! Efektīvi plānojot investīcijas un rekonstruējot elektrotīklu, kopējais elektrolīniju garums pēdējos gados samazinās. Salīdzinot mūsu elektrolīniju noslodzi ar citām Eiropas valstīm, esam pašā lejasdaļā, jo uz vienu kilometru elektrolīniju mums ir viens no zemākajiem elektrības realizācijas apjomiem kilovatstundās. To galvenokārt ietekmē faktors, ka teju puse no elektrotīkla vēl ir padomju laika mantojums, kas vairs neatbilst ne klientu vajadzībām un prasībām pēc kvalitatīvas elektroenerģijas piegādes, ne arī iedzīvotāju apdzīvotības blīvumam un elektroenerģijas patēriņa apjomam – tur, kur bija padomju saimniecības un lielas rūpnīcas, šobrīd nereti vairs ir tikai pamestas ēkas, kā arī modernizējot tehniku un iekārtas, vairs tik liela pieslēguma jauda klientiem nav nepieciešama. Ja salīdzinām elektroenerģijas patēriņu ziemā (kad ir lielākais patēriņš gadā) ar klientu pieslēgumu jaudām – šī proporcija ir viens pret 12 – patērētā elektroenerģija ir 800–900 megavatu, bet klientu pieslēgumos uzstādītā jauda paredzēta vairāk nekā 12 tūkstošiem megavatu.

Tiek uzsvērts, ka patēriņš ir samērā neliels pret pieslēguma jaudu, jo nereti tehnoloģiju iedarbināšanai vajag lielu sākotnējo jaudu. 

Vēsturiski izveidojusies situācija, kad daudziem uzņēmumiem un sabiedriskajām iestādēm ir iekārtas, kurām palaišanas brīdī nepieciešams liels strāvas apjoms. Taču mūsdienu tehnoloģijas dod iespēju uz šīm lietām paskatīties daudz savādāk – ir pieejamas tehnoloģijas un iekārtas, kas šos pīķus var noslāpēt, ar kuru palīdzību var iedarbināt iekārtu ar to pašu slodzi, kādā iekārta tiek pastāvīgi darbināta.

Efektīva elektrotīkla pieslēgumu jaudu lietošana ir būtisks ieguvums arī ST. Plānojot elektrotīkla atjaunošanu vai rekonstrukciju, ņemsim vērā, ka konkrētajā vietā vairs tik lielu elektrotīkla jaudu vai pieslēgumu nevajag, līdz ar to pārskatīsim elektrotīkla konfigurāciju un izvērtēsim elektrotīkla optimizācijas iespējas atbilstoši klientiem nepieciešamajai elektrotīkla jaudai. ST būs jāiegulda mazākas investīcijas šī elektrotīkla atjaunošanā un izbūvē, un naudu varēs izmantot efektīvi, paaugstinot elektroapgādes drošumu un kvalitāti vietās, kur tas tiešām nepieciešams. Tā ir arī iespēja izbūvēt elektrotīkla pieslēgumus jaunajiem klientiem ātrāk un ar zemākām izmaksām, jo jauna pieslēguma izbūves vai jaudas palielinājuma izmaksas var būt samērā augstas, ja elektrotīklā brīvu jaudu vairs nav. Ik gadu ST saņem vairāk nekā 8000 pieteikumu jauna pieslēguma ierīkošanai vai jaudas palielināšanai, un šiem klientiem nepieciešamo jaudas apjomu ST spēs nodrošināt no jau esošā elektrotīkla, samazinot pieslēgumu izbūves laiku un izmaksas. 

Klientiem rosinām, ka uzņēmumā vai pašvaldībā jābūt enerģētiķim, kurš spēj analizēt elektroiekārtu darbu, secību, kādā tās darbina, elektrības patēriņa datus un pieslēguma jaudu, un visbeidzot pieņemt pareizo lēmumu. Esam gatavi šiem speciālistiem sniegt konsultācijas un apmācīt, lai viņi spētu izmantot iespējas, ko sniedz tehnoloģijas.

Ko ST mainīs savā darbā?

Sadales sistēmas elektrotīkls jau mainās. Investīcijas, ko ik gadu veicam elektrotīkla attīstībā visos reģionos, ir dzīves kvalitātes nepieciešamība un garantija. Lai šobrīd un arī pēc vairākiem gadu desmitiem elektrotīkls būtu drošs un klienti saņemtu kvalitatīvu un nepārtrauktu elektroapgādi, noteikti ilgtermiņa attīstības virzieni – plānveidīga elektrotīkla atjaunošana un rekonstrukcija, ST darbības efektivitātes paaugstināšana un uz digitālajām tehnoloģijām balstīta elektrotīkla attīstīšana. Turpinām izvērtēt elektrotīkla stāvokli, klientu apdzīvotības blīvumu un elektroenerģijas patēriņa apjomu pilsētās un novados, ņemot vērā arī pašvaldību un citu klientu priekšlikumus. Atbilstoši pieejamajam finansējumam turpinām atjaunot un rekonstruēt apakšstacijas un elektrolīnijas, ikdienā veikt elektrotīkla uzturēšanas darbus, elektrolīniju trašu attīrīšanu no kokiem un krūmiem, kā arī turpinām attīstīt elektrotīkla digitalizāciju. 

Šogad elektrotīkla atjaunošanā un rekonstrukcijā plānojam ieguldīt 99 miljonus eiro. Plānots atjaunot 1700 kilometrus vidējā sprieguma un zemsprieguma elektrolīnijas, tajā skaitā mežainos apvidos vidējā sprieguma gaisvadu līnijas pārbūvēt par zemē ieraktām kabeļu līnijām 209 kilometru garumā, kā arī rekonstruēt vai no jauna izbūvēt 600 transformatoru apakšstacijas. Ja kādam radies priekšstats, ka ST pārāk daudz investē elektrotīkla atjaunošanā, tad jāuzsver, ka faktiski ik gadu atjaunojam tikai ap 2% no kopējā elektrotīkla, kas nepieciešams, lai nākamajos gadu desmitos klientiem uzņēmums spētu nodrošināt nepārtrauktu elektroapgādi. Katrs elektrolīnijas kilometrs tiek atjaunots reizi 50 gados. Rīgas vēsturiskajā centrā turpinām 0,23 kilovoltu elektrotīkla rekonstrukciju, lai nodrošinātu klientiem elektroapgādi atbilstoši mūsdienu vajadzībām un prasībām, bet visā Latvijā pakāpeniski atjaunojam vai izbūvējam jaunas 110/20/10 kilovoltu apakšstacijas.

Pieminējāt digitalizāciju. Tieši ko digitalizēsiet?

Lai paaugstinātu ST darba efektivitāti un vienlaikus klientiem samazinātu elektroapgādes traucējumus, turpinām elektrotīklā ieviest digitālās tehnoloģijas un risinājumus. Tās ir gan operatīvajā darbā izmantotās IT sistēmas, ar kuru palīdzību tiek veikta dažādu darba uzdevumu un pieprasījumu apstrāde un attālināti elektroniskā vidē tiek veikta visa elektrotīkla uzraudzība un kontrole – elektrotīkla bojājumu vietas uzrādītāji, attālināti vadāmi jaudas slēdži, ar kuru palīdzību elektroapgādi klientiem var atjaunot ātrāk, kā arī viedie elektroenerģijas skaitītāji, jo darbiniekiem tie nav fiziski jāpārbauda – skaitītāju rādījumu iegūšanu, to atslēgšanu vai pieslēgšanu var veikt attālināti. Viedie elektroenerģijas skaitītāji ir uzstādīti jau vairāk nekā 400 tūkstošos objektu un uzskaita 78% no kopējā valsts elektroenerģijas patēriņa. Šogad uzstādīsim vēl 130 tūkstošus skaitītāju. Savukārt vidējā sprieguma elektrotīklā ST šogad sāks ieviest sistēmu, kas automātiski noteiks elektrotīkla bojājuma vietu, nodalīs bojāto elektrolīnijas posmu un atjaunos elektroapgādi klientiem. 

Ar 1. janvāri ST ir pilnveidoti darba procesi, pārskatīta aktīvu un personāla pārvaldība un mainīta uzņēmuma struktūra. Ieviestās izmaiņas ir tikai pirmais posms no visa darbības efektivitātes paaugstināšanas projekta, ko īstenosim līdz 2022. gadam. Šajā laikā ST tiks samazināts gan darbam nepieciešamo resursu apjoms, gan darbinieku un specializētās tehnikas ģeogrāfiskās atrašanās vietu skaits. Efektīvs ST darbs ilgtermiņā pozitīvi ietekmēs sadales sistēmas pakalpojumu tarifus, vienlaikus veicinot tautsaimniecības attīstību un paaugstinot klientu apmierinātību ar ST pakalpojumiem. Definējot šos mērķus, sabiedrībai sniedzam skaidru vēstījumu – lai sadales sistēmas pakalpojumi būtu prognozējami gan biznesam, gan mājsaimniecībām, vismaz līdz 2022. gada beigām sadales sistēmas pakalpojumu tarifus nemainīsim. Jau šobrīd spēkā esošajos tarifos neiekļāvām izmaksas 12 miljonu eiro apjomā, balstoties uz tuvākajos gados sagaidāmo ietaupījumu. Gribam būt piemērs klientiem, ka ikvienu darbības procesu var pārskatīt, uzlabot un kļūt efektīvākam.

Top komentāri

tuftdzinis
t
Efektivitāte principā nav spējīga samazināt monopolrēķinu, jo monopolists-bandīts kompensēs jebkuru rēķina samazinājumu, vēl augstāk uzskrūvējot monopolcenu. Monopola apstākļos efektivitāte ir pat kaitīga, jo jūs maksāsiet gan par efektivitāti, gan monopolpakalpojumu.
reptilis
r
Ir jābūt tikai vienam jautājumam - ko dara biedrs Kalnmeijers? Kad būs tiesas procesi par OIK afēru?
zvirbulēns
z
Un nav Latvijā neviena partija, kura priekšvēlēšanu gaisotnē apsolītu likvidēt pret Satversmisko OIK sistēmu. Man, tev, mums, ja lasām Satversmi, nav jāfinansē citu privātie biznesi, tā tas nav domāts brīvās sabiedrībās, kur katrs naudu pelna pats, pārdodot savu produktu. Īsi sakot - prātam netverams debīlisms, un nav partija, kas to spētu saskatīt.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Jāpieņem izsvērti un pārdomāt

Par to, kā politiskā diskusija par Krievijas tranzīta kravu plūsmas slēgšanu caur Latvijas ostām izskatās no Liepājas ekonomisko interešu skatpunkta, Apvienotā saraksta (AS) valdes locekli, L...

Process bez rezultāta

Ekonomikas ministra Viktora Valaiņa lēmums bez rezultāta izbeigt konkursu uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora amatu izraisīja lielāku vai mazāku šū...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē