Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, otrajā ceturksnī, kas bija Covid-19 krīzes līdz šim smagākie mēneši, IKP saruka par 8,9% salīdzinājumā ar 2019.gada otro ceturksni.
Salmiņš norādīja, ka gada otrajā ceturksnī būtiski samazinājās mājsaimniecību patēriņš - tas bija par 20,9% mazāks nekā pirms gada, ko ietekmēja Covid-19 krīzes izraisītais bezdarba pieaugums un ienākumu kritums.
"Covid-19 ierobežojumi Latvijas eksporta tirgos un kavējumi izejvielu piegāžu ķēdēs otrajā ceturksnī ir ietekmējuši preču un pakalpojumu eksportu, kas bija par 12,5% mazāks nekā pirms gada. Mērenāk saruka preču eksporta apjomi - par 4%, savukārt pakalpojumu eksports bija par 31,2% mazāks nekā pirms gada. To pamatā noteica būtisks tūrisma un transporta pakalpojumu eksporta kritums," skaidroja EM eksperts.
Viņš arī stāstīja, ka gada otrajā ceturksnī salīdzinoši mērenāks samazinājums bija vērojams investīcijās. Bruto pamatkapitāla veidošanas apjomi saruka par 6,1%, salīdzinot ar 2019.gada 2.ceturksni. Ieguldījumi mājokļos, ēkās un būvēs samazinājās par 0,6%, mašīnās un iekārtās - par 12,6%, bet ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos saruka par 9,2%.
Valdības patēriņš otrajā ceturksnī bija par 1,7% lielāks nekā pirms gada, ko pamatā noteica valdības īstenotie atbalsta pasākumi Covid-19 negatīvās ietekmes mazināšanai.
"Covid-19 krīze ir negatīvi ietekmējusi praktiski visas nozares. Visbūtiskākais apjomu samazinājums otrajā ceturksnī bija izmitināšanas un ēdināšanas, kā arī mākslas, izklaides un atpūtas nozarēs, kur kritums gada griezumā bija attiecīgi 63,4% un 46,3%. To noteica ieviestie stingrie pasākumi vīrusa izplatības ierobežošanai," norādīja Salmiņš.
Tāpat ministrijas pārstāvis informēja, ka šā gada martā ieviestie Covid-19 ierobežojumi būtiski ietekmēja arī aviācijas, sauszemes transporta un dzelzceļa uzņēmumus kā rezultātā otrajā ceturksnī kritums transporta nozarē sasniedza 26,6%. Viņa ieskatā, vērā ņemams apjomu samazinājums otrajā ceturksnī bija arī finanšu un apdrošināšanas darbībās, tirdzniecībā, informācijas un komunikācijas pakalpojumos, kā arī komercpakalpojumu nozarēs
"Kritums otrajā ceturksnī bija vērojams arī apstrādes rūpniecībā - par 6,9%. Lai arī ceturksnī kopumā apjomu samazinājums bija vērojams vairumā apakšnozaru, tomēr mēnešu griezuma dati vieš optimismu. Piemēram, atšķirībā no maija, kad vienīgā nozare, kurai bija būtisks pozitīvs ieguldījums apstrādes rūpniecībā bija ķīmiskā rūpniecība, jūnijā jau vairākām nozarēm bija vērojamas pozitīvas tendences un arī kopumā apstrādes rūpniecībā bija vērojama izaugsme," skaidroja EM analītiķis.
Salmiņš arī norādīja uz pēdējo mēnešu tendencēm apstrādes rūpniecībā, jūnijā un jūlijā vērojamo mazumtirdzniecības kāpumu, reģistrēto bezdarbnieku skaita samazinājums vasaras mēnešos un konfidences rādītāju uzlabošanos vairumā nozaru.
"Tas liecina, ka Covid-19 krīzes smagākie mēneši ir aiz muguras un, būtiski nepasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai, ekonomikas kritums šogad kopumā varētu būt 4-5% robežās. Taču joprojām neskaidrība par Covid-19 ietekmi uz ekonomikas attīstību ir ārkārtīgi liela. Vīrusa izplatība pasaulē joprojām pieaug un līdz ar to arī saglabājas riski, ka negatīvā ietekme uz Latvijas ekonomiku var būt lielāka un ekonomika var atgriezties recesijā," uzsvēra EM pārstāvis.
Jau vēstīts, ka Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā samazinājies par 5,4%, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī kritums ekonomikā bijis mazāks, nekā sākotnēji lēsts - pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem, IKP samazinājies par 8,9%. Faktiskajās cenās Latvijas IKP 2020.gada otrajā ceturksnī bija 6,9 miljardu eiro apmērā.