Gauss skaidroja, ka Covid-19 pandēmijas laikā, balstoties uz prognozēm, tika nolemts daļu no "airBaltic" flotes kopā ar apkalpi ilgtermiņā izīrēt citām aviokompānijām, piemēram, "Lufthansa" un "Esay". Ilgtermiņa līgumi ir noslēgti, lai pelnītu, un, kā norādīja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs, tas ir ļoti ienesīgs bizness.
"Un tad sākās piegādes ķēžu problēmas vairākām detaļām, kas nepieciešamas "airBaltic" lidmašīnu apkopei, tādēļ ir radušies kavējumi ar apkopi," stāstīja aviokompānijas vadītājs.
Gauss norādīja, ka "airBaltic" nav pieejamas tās lidmašīnas, kas atrodas apkopē, kas savukārt ievelkas piegādes ķēžu problēmu dēļ. Turklāt lidsabiedrība nevar arī atgūt lidmašīnas, kas nodotas ilgtermiņa īrei kādam citam.
"airBaltic" vadītājs teica, ka šādā situācijā lidsabiedrībai ir divas iespējas - atcelt reisus, kā to šobrīd dara daudz citas aviokompānijas Eiropā, vai atrast kādu, kas izīrē lidmašīnas īstermiņā.
"Tas ir tas, ko šobrīd dara "airBaltic". Mēs nevēlamies atcelt savus lidojumus," uzsvēra Gauss, piebilstot, ka tāpēc "airBaltic" īstermiņā nomā citu aviokompāniju lidmašīnas. Viņš arī uzsvēra, ka tās visas ir Eiropas aviokompānijas, kuras ir apstiprinājusi Civilās Aviācijas aģentūra.
"Mēs esam pieņēmuši lēmumu nodrošināt visus reisus, bet, protams, saprotam atsevišķu pasažieru neapmierinātību, kad viņi nelido ar "airBaltic" "Airbus", bet citām lidmašīnām. Taču galvenais, ka mēs pasažierus nogādājam galamērķi. Mēs saprotam, ka radusies situācija nav perfekta, bet alternatīva ir nelidot vispār," skaidroja Gauss, uzsverot, ka diemžēl nekādi nespēj ietekmēt lidmašīnu detaļu pieejamību, jo tās ir sekas, ko radījis Covid-19 un karš Ukrainā.
Kā ziņots, "airBaltic" apgrozījums pagājušajā gadā bija 204,1 miljons eiro, kas ir par 41% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi samazinājās par 49% un bija 135,7 miljoni eiro.
Latvijas valstij pieder 96,14% balsstiesību "airBaltic" kapitālā, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 3,86%.