Patlaban Administratīvo pārkāpumu kodekss (APK) par braukšanu dzērumā atkarībā no promiļu daudzuma paredz administratīvo arestu, naudas sodu un tiesību atņemšanu. Piemēram, ja vadītājs braucis vairāk nekā 1,5 promiļu reibumā, viņam par pārkāpumu var piemērot administratīvo arestu no 10 līdz 15 diennaktīm, 1200 līdz 1400 eiro naudas sodu un tiesību atņemšanu uz četriem gadiem.
Savukārt, ja braukšana notikusi dzērumā un bez tiesībām, tad iestājas kriminālatbildība. Par šādu noziegumu var piemērot brīvības atņemšanu līdz vienam gadam, piespiedu darbu vai naudas sodu.
Jūlijā stāsies spēkā jauns Administratīvās atbildības likums, līdz ar to spēku zaudēs APK un Latvija būs atteikusies no administratīvā aresta.
Ķuzis šonedēļ Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē norādīja, ka lielais dzērājšoferu skaits ir viens no faktoriem, kāpēc policija skeptiski raudzījusies uz Administratīvās atbildības likumu, kurā vairs nav paredzēts administratīvais arests.
"Ja skatāmies uz Administratīvās atbildības likumu, tad attiecībā uz dzērājšoferiem tiek izņemts ārā viens no efektīvākajiem līdzekļiem, proti, administratīvais arests. Savukārt alternatīvs kompensējošais mehānisms nav paredzēts," uzsvēra Ķuzis.
Viņš atgādināja, ka, Latvijai pirms vairākiem gadiem ieviešot administratīvo arestu dzērājšoferiem, strauji samazinājās šādu pārkāpēju skaits. Tomēr joprojām ir pietiekami daudz šoferu, kurus neuztrauc minētie trīs sodi - arests, naudas sods un tiesību atņemšana.
Policija prakse liecina, ka lielākā daļa dzērājšoferu pie stūres sēdušies vairāk nekā vienas promiles reibumā. Bieži šiem cilvēkiem nav autovadīšanas tiesību, turklāt tie brauc ar vairāk nekā 30 gadus veciem auto.
Ķuzis pieļāva, ka, palielinot ceļu policistu un līdz ar to arī patruļu skaitu, aizturēto dzērājšoferu skaits būtu krietni lielāks.
Irlielāmērāticams
Faktiirspītīgi
Jānis