Lielās talantu staigāšanas laiks

 Attiecīgās tendences iezīmē mobilitāti, kas izpaužas arī Baltijas valstīs. Mūsu reģiona speciālisti meklē elastīgas iespējas citviet, darbaspēka trūkumam Latvijā kļūstot par arvien aktuālāku problēmu. Tā saasina cīņu par spožu talantu piesaisti vietējā tirgū, un to pierāda arī bruto atalgojums valstī. Latvijā 2020. gadā vidējā alga "uz papīra" bija 1143 eiro, bet 2021. gada trešajā ceturksnī sasniedza 1280 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Turklāt analītiķi prognozē, ka šogad darbaspēka trūkuma apstākļos tā pieaugs par aptuveni 8%. Lai noturētu profesionāļus, uzņēmumi ir gatavi izbārstīt prēmijas un paaugstinājumus 10%–15% apmērā kā konfeti. 

Taču neatkarīgi no tā Baltijas valstu profesionāļi migrē uz Rietumeiropas un Skandināvijas kompānijām, kas viņiem spēj piedāvāt perspektīvāku karjeras izaugsmi un konkurētspējīgāku atalgojumu. Reizēm atlīdzība ir pat par 30% lielāka. Darbaspēka noturēšana un migrācijas ietekme uz valsts dzīvi drīzumā būs likumsakarīga. 

Pandēmijas laiku varam dēvēt par "lielās talantu staigāšanas laiku", un tam pamatā nav tikai finansiāli apsvērumi. Piemēram, ASV, veicot pētījumu, secināts, ka aptuveni 50% respondentu, kuri ASV pametuši darbu, par prioritāro iemeslu norādījuši garīgās labsajūtas uzlabošanu. Depresijas un trauksmes pazīmes ir aspekts, kas daudziem liek pārvērtēt profesionālo dzīvi, turklāt tas attiecas uz visiem profesionālajiem līmeņiem – no minimālās algas saņēmējiem līdz augsti atalgotiem ekspertiem. Šāda izdegšana paredz izmaiņas darba tirgū.

Pat ja četru darba dienu nedēļa pašlaik nav izplatīts koncepts, nākotnē tā būs norma. Te īpaši svarīgi ir atcerēties, ka darba tirgu pārstāv četras paaudzes, pievienojoties Gen Z. Tieši viņu prioritātēm piemīt potenciāls satricināt pastāvošo lietu kārtību. Radīsies aizvien vairāk uzņēmumu, kas ieviesīs sešu darba stundu vai četru darba dienu nedēļu. Šī attīstība gan raksturos nākotnes darba vietu, kur fokusā būs darbinieka vēlmes un vajadzības, gan mazinās atalgojuma slogu uzņēmējiem. 

Neatkarība un elastība ir jaunie simboli mūsdienu darba tirgū. Līdz šim izplatītajā darba modelī cilvēki bija spiesti dienas, iespējams, pat stundas laikā nomainīt vairākas lomas. Tas apgrūtināja organizētību un veicināja nogurumu. Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta aptaujā secināts, ka aizvadītajā pavasarī vismaz katrs piektais darbinieks izjuta stresu, kas pārtapa par izdegšanas sindromu, trauksmi un bezmiegu. Citviet Eiropā šis rādītājs bija pat virs 50%. 

Vienīgi tie uzņēmumi, kas spēs veidot elastīgu vidi, neraisīs darbiniekā domu par karjeras transformāciju, kā arī nesastapsies ar talantīgu darbinieku masveidīgu, regulāru aizplūšanu.