Viņš skaidroja, ja Latvijā 70% no daudzdzīvokļu mājām siltinātu, izmantojot koku paneļus, būtu iespējams ietaupīt ļoti daudz resursu, tostarp arī energoresursus, kā arī uzlabotos ainava.
Melnis akcentēja, ka galvenais ir domāt par to, cik efektīvi ir iespējams darboties un kā ir iespējams radīt pievienoto vērtību, kā arī, cik daudz no šīs vērtības paliek Latvijā, piebilstot, ka ar koka ražošanu ir iespējams aizstāt betona un metāla ražošanu, kā arī tas ir resurss, kuru ir iespējams ražot Latvijā.
Latvijai ir pietiekams daudzums resursu, cilvēku un zināšanu, bet ir nepieciešams neliels grūdiens no politiķiem, lai būtu iespējams iet uz priekšu un veikt nepieciešamās darbības, atzīmēja ministrs.
Viņš piebilda, ka labi kopts mežs gadā noglabā vairāk nekā 10-12 tonnas CO2, kā arī patlaban strauji pieaugusi koka izmantošana būvniecībā, kas sniedz lielu pievienoto vērtību, un uz to ir jāskatās kā uz iespēju, lai varētu radīt maksimālu vērtību uz vietas Latvijā.
Tāpat Melnis akcentēja, ka meža jomā pieņemtie lēmumi sekas un rezultātus parāda pat pēc vairākiem gadu desmitiem, tāpēc ir svarīgi pieņemt lēmumus, balstoties uz ekspertu viedokļiem, taču ir jāņem vērā arī sabiedrības emocijas.
Jau ziņots, ka konferences mērķis ir plašā ekspertu lokā analizēt un izvērtēt meža nozares ilgtspēju Latvijā, ņemot vērā ekonomiskos, tehnoloģiskos un normatīvos aspektus, kā arī vēstures mācības un Eiropas Savienības (ES) Zaļā kursa stratēģijas perspektīvu, tiecoties atrast līdzsvarotu risinājumu nozares, reģionu attīstības un valsts izaugsmes interesēs.
Konferencē piedalījās vairāk nekā 70 valsts un nevalstisko institūciju pārstāvji, tostarp zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS), Melnis, Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss, kā arī AS "Latvijas finieris" padomes priekšsēdētājs un Latvijas Darba devēju konfederācijas padomes loceklis Uldis Biķis.