Kā aģentūru LETA informēja parlamenta Preses dienestā, Mūrniece uzsvēra, ka Latvija un Grieķija ir līdzīgi domājošas demokrātiskas valstis, kuru draudzīgās attiecības un savstarpēja izpratne ir pamats ciešākai sadarbībai, lai kopīgi stātos pretī vēl nepieredzētiem ģeopolitiskajiem satricinājumiem Eiropā.
Grieķijas prezidentes vizīte Latvijā rīkota, atzīmējot abu valstu diplomātisko attiecību simtgadi.
Ilgtspējīgu mieru mūsu kontinentā var nodrošināt tikai Ukrainas pilnīga uzvara un Krievijas zaudējums pašas sāktajā karā, uzsvēra Mūrniece. Reaģējot uz Krievijas pastrādātajiem noziegumiem Ukrainā, Latvija iestājas par sankciju politikas pastiprināšanu un turpmāku Krievijas starptautisko izolāciju, atzīmēja Saeimas priekšsēdētāja.
Grieķijas prezidente no savas puses pauda valsts gatavību iesaistīties Ukrainas atjaunošanā pēc kara, kā arī uzsvēra nepieciešamību izmeklēt Krievijas pastrādātos kara noziegumus un sodīt vainīgos.
Puses bija vienisprātis, ka Ukrainas cilvēkiem nepieciešams sniegt skaidru perspektīvu pievienoties Eiropas Savienībai (ES), piešķirot ES kandidātvalsts statusu iespējami ātri. Tā ir būtiska motivācija turpināt cīņu par savas valsts nākotni. Ukraina patlaban lej asinis par Eiropas pamatvērtībām un vēlmi dzīvot demokrātijā, atzīmēja politiķes.
Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka karš Ukrainā ir mudinājis arī Latviju pastiprināt savas aizsardzības spējas. Mūsu valsts palielinās aizsardzībai nepieciešamos resursus, un vienlaikus gaidāmajā NATO samitā Madridē ir jāpieņem jaunajai drošības situācijai atbilstoši lēmumi, uzsvēra parlamenta priekšsēdētāja.
Uzbrukuma gadījumā NATO ir jāspēj aizsargāt savu teritoriju no pirmās minūtes, akcentēja Mūrniece, skaidrojot, ka alianses austrumu flangā atturēšanas politika jāmaina no atturēšanas uz frontes aizsardzību, būtiski palielinot sabiedroto spēku klātbūtni reģionā.
Tikšanās laikā pārrunāta arī abu valstu veiksmīgā sadarbība starptautiskajās organizācijās.
Ar Grieķijas prezidenti šodien tikās arī Saeimās Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Atis Lejiņš (JV) un Eiropas lietu komisijas deputāte Vita Anda Tērauda (AP).