"Mēs noteikti nevaram paredzēt visu, kam mums būtu jābūt gataviem," teica Cipule. Viņa minēja Izraēlā pērn oktobrī notikušo, kas parādīja, ka arī ļoti augstas gatavības valstīm var būt milzīgi izaicinājumi un notikumi, kam faktiski varētu teikt - tās nebija gatavas.
Cipule teica, ka Latvijai ir iespēja mācīties. Vienlaikus visvairāk, viņasprāt, būtu jārunā par katra paša gatavību - gan dienesta apziņā, gan katra sabiedrības locekļa apziņā. "Par to, ka var iestāties jebkādi apstākļi un mums ir jābūt zinošiem, varošiem un spējīgiem rīkoties noteiktās situācijas," teica Cipule.
Viņa minēja, ka Ukrainas notikumu iespaidā ir pamainījusies dienesta attieksme pret dažiem jautājumiem pirmslimnīcas etapā. Proti, ja agrāk tika domāts, kā centralizēt resursus, patlaban ir saprasts, ka liela nozīme ir decentralizācijai. "Lai nebūtu tā, ka visi resursu ir pakļauti kaut kādam uzbrukumam, notikumam un mums nav iespējas reaģēt un atjaunoties," skaidroja Cipule.
Viņa uzsvēra, ka Latvijai būtu jāpalielina savs rezerves autoparks, kā arī jārūpējas, lai darbiniekiem būtu pietiekami daudz aizsarglīdzekļi. Cipule uzsvēra, ka NMPD gūtās atziņas mēģina integrēt savos plānos.
NMPD vadītāja arī norādīja, ka Latvijas iedzīvotāju zināšanas, prasmes un arī motivācija sniegt pirmo palīdzību ir neatbilstoša augsti atbildīgai sabiedrībai, jo katru dienu ir situācijas, ka cilvēki izsauc palīdzību, bet neuzsāk sniegt pirmo palīdzību.
Dienests daudz strādā, lai palielinātu sabiedrības informētību par pirmo palīdzību, pieejamām apmācībām. Rudenī dienests plāno nākt klajā ar priekšlikumiem, kā pilnveidot pirmās palīdzības apmācības sistēmu, lai uzlabotu sabiedrības spēju to sniegt.