Rīgas brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Liene Ozola aģentūrai LETA atzīmēja, ka Krievijas karoga kuģi nedz pēc pārvadāto kravu apmēra, nedz pēc to kopējā skaita Rīgas ostā nekad nav veidojuši būtisku daļu, līdz ar to lēmums liegt ES ostās ienākt Krievijas karoga kuģiem Rīgas ostas darbību neietekmēs.
Viņa informēja, ka atbilstoši Rīgas brīvostas pārvaldes apkopotajiem datiem 2021.gadā Rīgas ostā zem Krievijas karoga ienāca 77 kuģi, kas ir nepilni 3% no kopējā gada laikā Rīgas ostā apkalpotajiem 2870 kuģiem. No minētajiem 77 Krievijas kuģiem 68 bija sauskravu kuģi, bet deviņi - tankkuģi.
Ozola atzīmēja, ka arī iepriekšējos gados Krievijas kuģu īpatsvars Rīgas ostā bija līdzīgs.
Tāpat Ozola minēja, ka ar Krievijas karoga kuģiem ievestas dažādas beramkravas - lauksaimniecības kravas, šķembas un citas -, kā arī naftas produkti, bet izvestas ķīmiskās beramkravas, kūdra, kokmateriāli, linsēklas un citas kravas.
Pārsvarā ostā apkalpotie Krievijas karoga kuģi bija nelieli. Minētie kuģi apkalpo dažādas ostas Baltijas jūras un Ziemeļjūras reģionā, skaidroja Ozola.
Vienlaikus viņa norādīja, ka šī lēmuma ietekmē kravu pārvadātājiem būs jāizvēlas cita karoga jeb īpašnieku kuģi, un, iespējams, pieaugs šī segmenta kuģu frakta likmes, jo tirgū būs pieejams mazāks skaits kuģu, bet tas neattiecas specifiski tikai uz Rīgas ostu.
Arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārstāve Līga Ratniece-Kadeģe aģentūrai LETA pavēstīja, ka Liepājas ostā līdz šim nav dominējuši kuģi ar Krievijas karogu, līdz ar to netiek prognozēts, ka attiecīgais lēmums būtiski ietekmēs Liepājas ostas darbību un kravu apgrozījumu.
Ratniece-Kadeģe uzsvēra, ka Liepājas SEZ pārvalde ļoti rūpīgi ievēro un seko regulāri seko līdzi noteiktajām sankcijām un strādā, atbilstoši Liepājas SEZ pārvaldes Sankciju risku pārvaldības kārtībai un rīkojumam par "Kuģu un kuģošanas kompāniju/īpašnieku risku analīzes metodoloģija". Tas nozīmē, ka, saņemot informāciju par kuģa pieteikumu ienākt Liepājas ostā, tiek veikta ļoti rūpīga informācijas pārbaude par kuģi, operatoru un tā īpašnieku starptautiskajos sankciju sarakstos.
Pieņemtās jaunās ES sankcijas par liegumu ar Krievijas karogu kuģiem piekļuvi ostām ir lēmums, kurš, tāpat kā citi, tiks ievērots, pauda Ratniece-Kadeģe.
Viņa arī informēja, ka 2022.gada pirmajā ceturksnī kravu apgrozījums Liepājas ostā bija 2,045 miljoni tonnu, kas ir būtiski vairāk nekā 2021.gada pirmajos trijos mēnešos.
Tostarp Ratniece-Kadeģe uzsvēra, ka Liepājas osta no pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem ir rūpīgi strādājusi pie vietējo kravu piesaistes un sasaistes ar pilsētas industriju. Vairāk nekā 55% Liepājas ostā ir vietējas izcelsmes kravas.
Jau ziņots, ka Ventspils brīvostas pārvaldes pārstāve Inga Ieviņa aģentūrai LETA iepriekš teica, ka Krievijas karoga kuģi Ventspils ostā tik pat kā neienāk - pērn ostā apkalpoti seši šādi kuģi.
Savukārt attiecībā uz Krievijas un Baltkrievijas kravām Ieviņa stāstīja, ka brīvostas pārvaldei nav konkrēta informācija par kravu apmēru, uz ko sankcijas attieksies, bet osta noteikti ievēros visus ierobežojums.
Ieviņa arī atsaucās uz iepriekš satiksmes ministra pausto, ka sliktākajā scenārijā Ventspils ostai iespējams divu trešdaļu kravu samazinājums. Viņa gan uzsvēra, ka pašreiz prognozēt konkrētu ietekmi vēl nevar.
Tāpat ziņots, ka piektdien, 8.aprīlī, ES pieņēma jaunas sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, kas transporta jomā aizliedz šo valstu autotransporta uzņēmumiem veikt kravu autopārvadājumus uz ES, kā arī liedz Krievijas karoga kuģiem piekļūt ostām.
Kravu autopārvadājumi ES teritorijā, tostarp tranzītā, ir aizliegti jebkuram Krievijā un Baltkrievijā reģistrētam autotransporta uzņēmumam. Papildu tam sankcijas paredz importa ierobežojumus dažām precēm, ko eksportē Krievija vai kuru izcelsme ir Krievijā, tostarp oglēm un citiem cietajiem fosilajiem kurināmajiem.
Latvija kopā ar kaimiņvalstīm ir viena no iniciatorēm šīs sankciju pakotnes pieņemšanai. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K) pauda gandarījumu, ka ES valstis beidzot ir spējušas vienoties, uzsverot, ka Latvija ir gatava tos nekavējoties ieviest, nosakot ierobežojumus kravu pārvadāšanai no Krievijas un Baltkrievijas pa autoceļiem un jūru, kā arī Latvijas ostu slēgšanu Krievijas kuģiem.
Ierobežojumu pieņemti piektajā sankciju pakotnē, reaģējot pret Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīmu un tā agresiju Ukrainā. Prasības par ostām un autopārvadājumiem jāievieš septiņu dienu laikā kopš lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības oficiālajā Vēstnesī.