Pabriks aģentūrai LETA teica, ka Latvijas sabiedrības mērķim jābūt pēc iespējas īsākā laikā maksimāli samazināt vīrusa izplatību. Ja ir šāds mērķis, tad citi iepriekš dzirdētie argumenti ir mazāk saistoši."Iepriekš dzirdēti argumenti, ka Latvijā vīruss vēl nav izplatījies tik plaši kā citviet Eiropā un, ka esošā slimnīcu kapacitāte pie esošā infekcijas izplatības līmeņa vēl ir pietiekama," piebilda Pabriks.
Ministrs uzskata, ka viņš Covid-19 mazināšanā piederot pie nedaudz radikālākiem valdības pārstāvjiem, jo, viņaprāt, jādara maksimāli viss iespējamais, lai pēc iespējas īsākā laikā samazinātu vīrusa izplatību.
Pabriks uzskata, ka vēl stingrāki ierobežojumiem par esošajiem jāievieš uz aptuveni trīs līdz četrām nedēļām - lai Latvijas sabiedrībai rastos kādas plašākas iespējas "viesoties Ziemassvētkos un gadu mijā."
"Ņemot vērā, ka tuvojas svētki, tad noteikti daudzi gribētu, lai būtu kādas iespējas vienam pie otra viesoties vai tamlīdzīgi. Tas droši vien nozīmē, ka patlaban ir pēdējais laiks ieviest radikālākus mērus," piebilda ministrs.
Lai arī valdība lēmusi par stingrākiem ierobežojumiem infekcijas visvairāk skartajās pašvaldībās, ministrs teica, ka nav reģionālas pieejas atbalstītājs, jo Latvija ir pārāk maza valsts.
"Nevaram vienkārši pateikt, ka nu lūk konkrētā novadā sociālās aprūpes centrā ir saslimuši cilvēki, tāpēc šajā novadā jāievieš stingrāki ierobežojumi, piemēram, liegums darboties frizieriem. Mēs esam unitāra valsts, nevis federāla valsts, līdz ar to visā valstī jābūt vienādam režīmam uz aptuveni četrām nedēļām," uzsvēra ministrs.
Lai arī patlaban skolas apmeklē jaunāko klašu skolēni, kā vienu no ierobežojumiem ministrs saskata skolu pilnīgu aizvēršanu līdz Jaunajam gadam, jo "caur skolām, skolotājiem un mazajiem bērniem vīruss izplatās starp ģimenēm".
Ministrs gan nenoliedza, ka skolas, ieviešot stingrākus epidemioloģiskās drošības pasākumus, saskaras ar vecāku spiedienu, taču tas ir saprotams, jo vecākiem Covid-19 krīzē nav viegli un ir jādomā, kā nodrošināt bērnu pieskatīšanu gadījumā, ja bērnam jāmācās attālināti.
Gadījumā, ja skolās infekcija izplatīsies, tad atbildība vienalga gulsies uz valdības pleciem, nevis skolām, uzskata Pabriks.
Pabriks nenoliedza, ka stingrāku ierobežojumu ieviešanā zaudējumi būs, tomēr viņš atgādināja par citu valstu pieredzi, kad "muļļāšanās" ar spēkā esošajiem ierobežojumiem radījusi vēl lielākus zaudējumus.
"Mēs muļļājamies tā pa vidu. (..) Ko mēs tagad redzam? Slimnīcas ir pilnas ar inficētajiem un drīz būs problēmas ar medicīnu," piebilda ministrs.
Ministrs arī atgādināja, ka, turpinoties krīzei, valsts finansējumu kompensācijām dažādām nozarēm "neņem no debesīm", bet pārdala no citiem resursiem.
Citus plašākus, viņaprāt, nepieciešamus ierobežojumus Pabriks patlaban neminēja, taču apliecināja, ka patlaban neiestātos par valsts robežu slēgšanu. Par citiem ierobežojumiem ir nepieciešamas konsultēties ar epidemiologiem, uzsvēra politiķis.
Viņš arī norādīja, ka Latvijas sabiedrībai patlaban ir maksimāli jāievēro tas, ko rekomendē mediķi. Ja cilvēki prasības neievēro, tad jāpiemēro likumā paredzētais sods.
"Diemžēl nav citu variantu. Ja salīdzinām pavasari ar šodienu, tad patlaban ir pazudušas bailes un respekts pret visas sabiedrības interesēm. Ja samērojam individuālās intereses ar visas sabiedrības interesēm, tad šajā konkrētajā situācijā visas sabiedrības intereses ir svarīgākas par indivīda interesēm. Uz konkrētu laika periodu tas pieļaujams jebkurā normālā demokrātiskā sabiedrībā un par to nav ko apvainoties," uzsvēra ministrs.
Pabriks teica, ka savu viedokli paudis valdības sēdēs, taču viņš ir tikai viens no valdības locekļiem un katrai nozarei esot savs spēcīgs viedoklis. Tāpat jāņem vērā, ka šo valdību veido piecu partiju koalīcija.
"Es pēc būtības esmu tuvāks premjera viedoklim. Man šķiet, ka līdz šim viņš ir iestājies par stingrākiem ierobežojumiem," piebilda ministrs.
Ja valdība izšķirsies par stingrākiem ierobežojumiem, aizsardzības resors ir gatavs izvērtēt, kādus resursus uz neilgu laiku piešķirt policijai ierobežojumu kontrolē.
Ministrs gan vērsa uzmanību, ka tādā gadījumā pamatā iespējams izmantot zemessargus, taču šie cilvēki ir civilisti, kuri ikdienā darbojas savā profesijā. Tas nozīmē, ka šos cilvēkus nevar ilgstoši "atraut no savas civilās profesijas pienākumiem". Tāpat nebūtu prātīgi, ja zemessargi, piemēram, atrastos apsarga vietā pie lielveikala.
"Ja iekšlietu sektors netiks galā, tad mēs palīdzēsim, taču izvērtējot savus resursus," piebilda Pabriks.
Jau ziņots, ka, pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai, valdība vairākas reizes ir pastiprinājusi Covid-19 ierobežojumus. Nesen valdība nolēma noteikt stingrākus ierobežojumus izglītības un sporta jomās.
Galvenās iestādes ierobežojumu kontrolē ir Valsts policija un pašvaldību policijas.
Covid-19 izplatības ierobežošanai valstī no 9.novembra līdz 6.decembrim izsludināta ārkārtējā situācija un noteikta virkne ierobežojumu.