"Žēl, ka nav paveicies ar investoriem, taču jāņem vērā, ka arī situācija pasaules tirgos nav vienkārša. Metalurģija nav lēts process un Eiropas ražotāji izmaksu ziņā nekad nespēs konkurēt ar Ķīnas, Indijas un Brazīlijas uzņēmumiem. Lielas izmaksas ir ne tikai mums, bet visā Eiropas Ekonomiskajā zonā (EEZ)," skaidroja Rantiņš, piebilstot, ka, piemēram, Latvijā viena elektroenerģijas megavatstunda vēl pērn bija par 28% dārgāka nekā Igaunijā.
Rantiņš piebilda, ka KVV Liepājas metalurga pārdošana pa daļām nozīmē, ka līdzšinējā ražošana tur vairs netiks atjaunota. "Metalurģijas uzņēmumu nevar saskaldīt pirmreizinātājos," sacīja Rantiņš. Viņš arī norādīja, ka maz ticams ir pieļāvums, ka kāds investors pa daļām iegādājas visu uzņēmumu un tādējādi atjauno ražošanu.
Jautāts, kāda nākotne varētu būt uzņēmumam, Rantiņš norādīja, ka teritorija ir liela un tā būtu piemērota industriālā parka izveidei. "Vairāki skandināvu investori jau ir izveidojuši veiksmīgus industriālos parkus. Turklāt tagad pēc nodokļu reformas spēles noteikumi kļuvuši pievilcīgāki ne tikai ārzemju, bet arī vietējiem investoriem, jo par attīstībā ieguldīto peļņu nav jāmaksā nodoklis," sacīja Rantiņš.
Viņš gan norādīja, ka tādam industriālajam parkam būtu jāsaskaras ar citu problēmu - akūtu darbaspēka trūkumu, īpaši augsti kvalificēta inženiertehniskā darbaspēka trūkumu.
Kā ziņots, KVV Liepājas metalurgs maksātnespējas administrators Guntars Koris pieņēmis lēmumu uzņēmumam piederošo mantu pārdot vairākās izsolēs pa daļām.
Administratora pārstāvis Dzintars Hmieļevskis iepriekš informēja, ka šāds lēmums pieņemts, jo neviens no KVV Liepājas metalurga iegādes pretendentiem nav izpildījis nodrošināto kreditoru izvirzītos nosacījumus un sniedzis prasītās garantijas, kas apliecinātu spēju uzņēmumu iegādāties kā vienu veselumu un atjaunot tā darbību.
Atbilstoši Maksātnespējas likumā paredzētajai kārtībai, administrators veiks izmaiņas uzņēmuma mantas pārdošanas plānā.
Hmieļevskis aģentūrai LETA sacīja, ka uzņēmuma mantu plānots pārdot pa daļām vairākās izsolēs. "Tuvāko nedēļu laikā tiks izstrādāts mantas pārdošanas plāns un, iespējams, ka februārī jau varētu sākties izsoles. Pagaidām vēl nav zināms, kādas uzņēmuma daļas tiks piedāvātas katrā no izsolēm, līdz ar to nav zināma arī iespējamā izsoļu sākumcena," skaidroja Hmieļevskis.
Savukārt potenciālais investors Igors Šamiss pirmdien žurnālistiem sacīja, ka AS KVV Liepājas metalurgs administratora lēmums par uzņēmuma pārdošanu izsolēs pa daļām ir negaidīts, investora piedāvājums par uzņēmuma iegādi un darbības atjaunošanu joprojām ir spēkā. Šamiss norādīja, ka joprojām ir gatavs atsākt uzņēmuma darbu, taču viņa piedāvātais plāns paredz uzņēmuma darbības atjaunošanu un iegādi pa posmiem. Šamiss kategoriski noliedza to, ka investors nebūtu izpildījis nodrošināto kreditoru prasības.
Šamiss uzsvēra, ka joprojām lūdz nodrošināto kreditoru - valsti dot iespēju realizēt piedāvāto plānu jau panākto vienošanos ietvaros. "Esam uzņēmušies saistības un gatavi tās izpildīt, tikai dodiet mums šo iespēju," sacīja Šamiss. Viņš piebilda, ka prasītā pirmā iemaksa bija 7,5 miljoni eiro un to viņš ir gatavs ieguldīt brīdī, kad tiek panākta vienošanās par ražotnes pārdošanu. "Es tam dodu savas personiskās garantijas," uzsvēra Šamiss.
Investors piebilda, ka kopumā par rūpnīcu ir gatavs samaksāt 42 miljonus eiro. "Uzskatu, ka rūpnīcas darbība jāatjauno nekavējoties, bet pārdot pa daļām nav jēgas. Daudzas valstis par šādu uzņēmumu prasa simbolisku vienu eiro, es esmu gatavs maksāt 42 miljonus un dodu tam savas garantijas," norādīja Šamiss.
Valdība šā gada 4.janvārī nolēma, ka KVV Liepājas metalurgs potenciālajam investoram dotas divas nedēļas, lai izlemtu par metalurģijas uzņēmuma iegādi. Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (Vienotība) pēc valdības lēmuma atzina, ka sarunas ar metalurģijas uzņēmuma potenciālo investoru nav pārtrauktas, tomēr investors sarunās vēlas panākt sev labvēlīgākus nosacījumus. Tajā pašā laikā valdība ir ieinteresēta atgūt maksimāli daudz uzņēmumā ieguldītos valsts līdzekļus, lai gan ir skaidrs, ka visu ieguldīto summu nebūs iespējams atgūt.
Pēc Ašeradena teiktā, valdība potenciālā investora lēmumu par KVV Liepājas metalurga iegādi gaidīs vēl divas nedēļas. Šajā laikā potenciālajam investoram ir jāiesniedz valdībai garantijas un jāieskaita finansējums KVV Liepājas metalurga kreditoru kontos. Ja divu nedēļu laikā tas netiks izdarīts, valdība ir gatava lemt par metalurģijas uzņēmuma pārdošanu pa daļām.
Ekonomikas ministrs iepriekš arī atklāja, ka par KVV Liepājas metalurga iegādi interesējas vairāki potenciālie investori. "Šis ir vienīgais potenciālais investors, ar kuru norit aktīvas sarunas, tomēr paralēli interesi izrāda arī citi investori, bet, tiesa, ar viņiem nenotiek aktīvas sarunas," piebilda Ašeradens.
Vaicāts par iespējām attīstīt KVV Liepājas metalurga teritoriju gadījumā, ja tomēr valdība lemtu metalurģijas uzņēmumu pārdot pa daļām, ekonomikas ministrs sacīja, ka šajā teritorijā varētu attīstīt industriālo parku. "Tur var attīstīt industriālo parku, ņemot vērā izcilo infrastruktūru, piemēram, energoresursu apgādi utt. Tā būtu iespēja Liepājā attīstīt jaunu industriālo zonu," teica Ašeradens.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka 2017.gada septembra beigās Latvijā tika reģistrēta AS K-1 Liepaja Metallurgical Plant, kas, pēc aģentūras LETA rīcībā esošās neoficiālās informācijas, ir juridiska persona, kas nodibināta, lai pārņemtu "KVV Liepājas metalurga" mantu. Pagājušā gada oktobra pirmajā pusē minētā kompānija palielināja pamatkapitālu no 35 000 eiro līdz 7,535 miljoniem eiro. K-1 Liepaja Metallurgical Plant vienīgais valdes loceklis ir Izraēlas pilsonis Igors Šamiss.
Šamiss bija viens no diviem galvenajiem pretendentiem arī pirms trim gadiem notikušajā maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs mantas pārdošanā, kad uzņēmumu tika izlemts pārdot Ukrainas KVV Group. 2014.gadā Krievijas izcelsmes miljonāram Šamisam piederošais Luksemburgā reģistrētais uzņēmums United Group piedāvāja iegādāties Liepājas metalurga pamatražotni par 120 miljoniem eiro, savukārt par uzņēmuma pircēju izvēlētā KVV Group piedāvāja 107 miljonus eiro.
KVV Liepājas metalurgs par maksātnespējīgu tika pasludināts 2016.gada septembrī.
OIK nospiež uz ceļiem ražošanu