Sārts aģentūrai LETA skaidroja, ka šoreiz reakcija bijusi diezgan atšķirīga no citām reizēm, proti, atbildes reakcija bijusi ļoti piesardzīga, ko varot interpretēt kā režīma apziņu, ka tā ir potenciāla augsta riska informācija, kuras nonākšanu pie Krievijas iedzīvotājiem esot jāmēģina ļoti kontrolēt.
"Televīzijas kanālos šo faktu vai nu nepieminēja vispār, vai arī palaida Kremļa preses sekretāra Dmitrija Peskova komentāru. Visa tā "šļura" par raķetēm [Krievijas eksprezidenta Dmitrijs Medvedeva draudi Hāgas tiesas namam ar raķetes triecienu] un tā tālāk pamatā bija "Telegram" formātā uz tām cilvēku grupām, kas jau aktīvi seko notiekošajam," norādīja Sārts.
Sārta skatījumā, Kremlim nav skaidras stratēģijas, kā darboties pēc šāda SKT lēmuma - gluži noklusēt nevarot, bet spēcīgi reaģēt arī nevarot, jo esot bail, ka cilvēki arvien vairāk sāks saprast SKT vēršanos pret Putinu.
"Var redzēt, ka viņiem ir ļoti grūts un iekšpolitiski sāpīgs moments, kas, cik var spriest no informatīvās telpas un propagandas perspektīvas, rada bažas, kā to menedžēt. Īstu mehānismu vismaz šobrīd viņi nav atraduši," pauda Sārts.
Lūgts vērtēt to, ka Putins tiek vainots bērnu deportēšanā, nevis citos smagos kara noziegumos, Sārts pieļāva, ka šī ir izmeklēšanas daļa, kurā ir pierādāmas cēloņsakarības, un tās lielā mērā noticis pašas Krievijas propagandas dēļ, kas visus Putina uzdevumus, ko darīt ar Ukrainas bērniem, ir "smuki nofilmējusi" un izlikusi publiskai apskatei. "Tas varētu nozīmēt, ka citos Ukrainā realizētajos kara noziegumos cēloņsakarību ķēde šobrīd ir grūtāk saliekama kopā, bet šajā gadījumā Krievijas propaganda pati uz paplātes pienesusi vismaz daļu no prokuroru argumentācijas," norādīja Sārts.
Jau ziņots, ka SKT ir izdevusi Krievijas režīma līdera Putina un bērnu tiesībsardzes Marijas Ļvovas-Belovas aresta orderus par ukraiņu bērnu deportācijām.
Krievija nav SKT dalībvalsts un nav skaidrs, kā SKT plāno izpildīt orderi. Arī Ukraina nav SKT dalībniece, taču Kijiva ir pieņēmusi tiesas jurisdikciju un sadarbojas ar tās prokurora biroju.
SKT Romas statūtu dalībnieces ir 123 valstis, starp kurām ir Dienvidamerikas valstis un apmēram puse Āfrikas valstu, tāpēc tām formāli ir jāņem vērā SKT izdotie orderi. Starp valstīm, kas nav parakstījušas un ratificējušas šos statūtus, ir Baltkrievija, Indija, Ķīna, Kazahstāna un Turcija. ASV un Krievija šos statūtus parakstīja, bet vēlāk atsauca savu parakstu.