"Sarunas nevis neiet, bet vienkārši nav sākts šķetināt par prioritātēm, ko nosaucis Kariņš - Stambulas konvencija, darbaspēka pieejamība, skolu tīkla reforma, veselība. Bet darbi jau notiek, nevar teikt, ka iztrūkst dinamiska darba koalīcijā, ļoti raiti virzāmies uz priekšu," pauda politiķis.
Viņaprāt, patlaban ir svarīgi fokusēties uz darāmajiem darbiem, nevis spriest par to, cik partiju koalīcija būtu labāka.
Tavara ieskatā Kariņa motivācija patlaban sarunāties ar opozīcijas partijām saistītas ar to, ka bijušas kādas vienošanās pirms Valsts prezidenta vēlēšanām. Lai gan Kairņš vairākkārt esot uzsvēris, ka nav devis solījumus abas partijas - Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un "Progresīvos" - pievienot valdībai pret solījumu nobalsot vēlēšanās, bet visi priekšnosacījumi liecina, ka tas tā ir bijis.
Politiķis apgalvoja, ka, ja AS gribētu saglabāt "krēslus", AS ietu uz visām sarunām, ko patlaban partija nedarot. "Mēs labi rēķināmies ar to, ka "Jaunajai vienotībai" (JV), ZZS un "Progresīvajiem" ir 52 balsis, kas var nozīmēt, ka AS un Nacionālā apvienība (NA) tīri teorētiski var palikt pat opozīcija un zaudēt jebkuru krēslu. "Mūsu mērķis nav turēties pie krēsliem," sacīja Tavars.
Viņaprāt, valdība patlaban stabili strādā un patlaban ir vienīgi retorika, sabiedrība un ierēdņi vēro notiekošo, kā rezultātā bremzējas valsts attīstība.
Nākamā saruna starp partijām, uz ko aicināti pieci politiskie spēki, varētu notikt trešdien, 21.jūnijā, plkst.15 Ministru kabinetā. Sagaidāms, ka uz tām gan varētu ierasties tikai trīs partijas - JV, ZZS un "Progresīvie" -, jo NA un AS neplāno piedalīties.
Pirms tam, 19.jūnijā, kā parasti pirmdienās notiks koalīcijas sanāksme ar valdības partiju JV, AS un NA dalību.
Pašlaik valdošajā koalīcijā strādā JV, NA un AS, taču pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās koalīcijas partijas nespēja vienoties par atbalstu vienam kandidātam, Kariņš ir sācis sarunas par iespējamu koalīcijas paplašināšanu ar ZZS un "Progresīvajiem", kam NA un AS iebilst.
Kariņš jau iepriekš izteicies, ka vēlas koalīcijas paplašināšanu, lai panāktu raitāku darbu skolu tīkla sakārtošanā, veselības aprūpes situācijas uzlabošanā, darbaspēka jautājumos, valsts kapitālsabiedrību virzīšanā uz biržu un sociālajos jautājumos, proti, nepieciešama Stambulas konvencijas ratifikācija "kā simbolisks, bet dziļi nozīmīgs Saeimas žests" un Satversmes tiesas lēmuma izpilde, kas saistās ar kopdzīves regulējumu.