Kā aģentūru LETA informēja Ministru kabineta preses sekretāre Santa Jirgensone, kancelejas skatījumā, starpziņojums par Ministru prezidenta komandējumos izmantotajiem speciālajiem reisiem izgaismo to, ka politiskas amatpersonas atbildība nav tikai politiska. "Reizēs, kad politiska amatpersona uzņemas veikt uzdevumus, kas citādi būtu iestādes darbinieku vai ierēdņu kompetencē, amatpersona uzņemas līdzvērtīgu atbildību par savas rīcības sekām un izmantotajiem finanšu līdzekļiem."
Valsts kanceleja uzsver, ka Ministru prezidenta dienaskārtības, tai skaitā komandējumu, plānošana ir Ministru prezidenta biroja kompetencē. Līdz ar to Ministru prezidents, konsultējoties ar Ministru prezidenta biroju, pieņem lēmumu par to, kad un ar kādu transportu doties komandējumā un atgriezties no tā. Valsts kancelejas kompetencē neietilpst premjerministra dienaskārtības plānošana.
Ministru prezidenta birojs speciālo reisu pasūtīšanai ar komersantiem esot sazinājies tieši. Komersantu piedāvātos speciālos reisus komandējumu vajadzībām Ministru prezidenta birojs izvēlējies un apstiprinājis un tikai pēc tam par izvēlēto risinājumu informējis Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski. Tādējādi informācija par izvēlēto transporta veidu un tā izmaksām pie Valsts kancelejas direktora nonāca tikai tad, kad finanšu saistības Ministru prezidenta birojs bija jau uzņēmies, uzsver Valsts kancelejā.
Valsts kancelejas kompetence ir nodrošināt Ministru kabineta, Ministru prezidenta un Ministru prezidenta biroja darbam nepieciešamos apstākļus. Jau revīzijas laikā ir sākts darbs, lai uzlabotu iestādes procesus, kas ļaus turpmāk rūpīgi vērtēt iespējamās transporta alternatīvas un izvēlēties attiecīgajā situācijā ekonomiskākos risinājumus, kā arī padarīt sabiedrībai pieejamu skaidru informāciju par amatpersonu komandējumiem un to izmaksām, pauž Valsts kanceleja.
Kā paziņojumā uzsvērusi Valsts kanceleja, Ministru prezidents ir amatpersona, kas demokrātiskā procesā amatā nonāk, pamatojoties uz politiskiem kritērijiem, tātad darbojas Ministru kabineta iekārtas likuma noteiktajās kompetencēs. Tajā pašā laikā Ministru prezidents, līdzīgi kā ministrs ministrijā, ir arī Valsts kancelejas politiskais vadītājs. "Taču politiskā vadītāja atbildība nav tikai politiska. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 19. un 20. pants, kā arī 37. pants nosaka, ka politiskajam vadītājam ir tiesības pārņemt savā kompetencē amatpersonas lietu, tādējādi pilnībā uzņemoties par savu rīcību (darbību un lēmumiem) valsts pārvaldes ierēdņa vai darbinieka atbildību," uzsvērts kancelejas izplatītajā paziņojumā.
Valsts kontroles revīzijas starpziņojums parāda, ka izvēli par komandējuma vajadzībām nepieciešamo transportu, tai skaitā līgumreisus, ir izdarījis un pasūtījumu veicis tieši Ministru prezidenta birojs, uzstāj Valsts kanceleja, līdz ar to skaidrot reisu izvēles apsvērumus un atbildēt par līdzekļu izlietojumu Ministru prezidenta funkciju nodrošināšanai šādos gadījumos var tieši Ministru prezidents un Ministru prezidenta birojs, jo viņu rīcība faktiski atbilda Valsts pārvaldes iekārtas likuma regulējumam.
Kā vēstīts, Valsts kontrole revīzijā ir konstatējusi, ka nelikumīga un neekonomiska rīcība, organizējot bijušā premjera Krišjāņa Kariņa (JV) speciālos lidojumus, Latvijas un Eiropas Savienības (ES) Padomes budžetiem kopumā radījusi ap 545 000 eiro nepamatotus izdevumus.
Valsts kontrole uzskata, ka, izmantojot speciālos lidojumus arī gadījumos, kad valstī nebija izsludināta ārkārtējā situācija un kad samērojamā laikā bija pieejamas regulāro komercreisu alternatīvas, ir pieļauta nelikumīga rīcība ar valsts budžeta līdzekļiem, kas radījusi papildu vismaz 221 566 eiro valsts budžeta izdevumus. Savukārt pieļautā neekonomiskā rīcība, pēc Valsts kontroles aplēsēm, radījusi papildu vismaz 323 688 eiro izdevumus ES Padomei.
"Tādējādi nav ievērots Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums," vērtē VK un atzīmē, ka finanšu revīzijā konstatēti arī normatīvo aktu pārkāpumi, kas saistīti ar publisko iepirkumu organizēšanu un grāmatvedības uzskaiti.
Kā norāda Valsts kontrole, revīzijas laikā iegūtā informācija liecina, ka lēmumu pieņemšanā un īstenošanā par speciālo lidojumu izmantošanu ārvalstu komandējumos faktiski bija iesaistīts gan tā brīža Ministru prezidents Kariņš, gan viņa tiešā pakļautībā esošais Ministru prezidenta birojs un Valsts kanceleja. Premjera biroju tolaik vadīja tagadējais Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks (JV), bet Valsts kanceleju vada Jānis Citskovskis.
Valsts kontroles ieskatā, ir vērtējama visu iesaistīto personu atbildība par pieņemtajiem lēmumiem izmantot speciālos lidojumus. Vienlaikus Valsts kontrole norāda, ka ar revīzijas metodēm nav iespējams konstatēt konkrētus atbildīgos, kuri pieņēmuši lēmumus par speciālo lidojumu izmantošanu Ministru prezidenta un delegācijas ārvalstu komandējumos.