Pašvaldības ar nesakārtotu skolu tīklu nākamajā mācību gadā finansējumu vēl varētu saņemt, balstoties uz līdzšinējo finansēšanas modeli "Skolēns pašvaldībā". Modelis iepriekš izpelnījies kritiku, jo pašvaldības saņemto mērķdotāciju var pārdalīt atbilstoši saviem ieskatiem, piemēram, uz lielāku skolu rēķina "subsidējot" mazākas skolas.
Pedagogu arodbiedrība pieļauj, ka skolotāji arī nākamajā mācību gadā saņems nevienlīdzīgu atalgojumu. "Tā ir reforma, kuru vajadzēja attiecināt uz visām pašvaldībām," uzsvēra Vanaga. Vienlaikus neesot pārliecības, vai jaunais finansēšanas modelis nepasliktinās situāciju pedagogiem lielajās skolās, jo skolām neesot rīku aprēķiniem ar aktualizētajiem datiem.
Viņas ieskatā, piedāvātais pārejas periods rada jautājumus par to, kāda ir bijusi IZM un pašvaldību sarunu kvalitāte. "Tā ir zināma atkāpšanās un atzīšanās, ka viss nebūt nav kārtībā," vērtē Vanaga. Par vairākiem "ļoti būtiskiem" jautājumiem atbilžu neesot arī nozares organizācijām, lai gūtu pārliecību, vai jaunā modeļa ieviešana būs vairuma interesēs.
Vanaga uzskata, ka visām iesaistītajām pusēm - nozares organizācijām un ministrijām, kuras skar gaidāmā reforma - būtu jāsanāk vienkopus, lai secinātu, vai nozare tiešām tai ir gatava. LIZDA jaunnedēļ, 8.februārī, tiksies ar izglītības ministri Andu Čakšu (JV), un tikšanās laikā prasīs par šādas sanāksmes organizēšanu.
No ministrijas atgriezeniskās saites būšot atkarīga arodbiedrības turpmākā rīcība, taču tā nesamierināsies ar "kārtējo reformas eksperimentu nozarē", brīdināja Vanaga.
Jau ziņots, ka publiskai apspriešanai nodoti Izglītības likuma grozījumi, atbilstoši kuriem MK noteiks kritērijus, kādā piešķir valsts finansējumu pedagogu darba samaksai.
IZM piedāvātie grozījumi Izglītības likumā varētu stāties spēkā ar šī gada 1.septembri.