Ventspils brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētāja Inguna Strautmane norādīja, ka kravu pārkraušanas apmērus šogad ietekmēja gan ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) gada sākumā brīvostai piemērotās sankcijas, gan Covid-19 izraisītā krīze, gan strukturālās izmaiņas, Krievijai arvien vairāk kravu novirzot uz savām ostām Baltijas jūrā.
"2020.gadā gandrīz pilnībā ir apstājušies akmeņogļu pārvadājumi - 11 mēnešos tiem ir kritums par aptuveni 90%. Krievija, kas ir akmeņogļu kravu izcelsmes valsts, gandrīz pilnībā tās pārkrauj savās ostās. Te gan jāuzsver, ka kravu pārvirzīšana uz Krievijas ostām ir mērķtiecīgi plānota un notiek jau vairākus gadus, bet šogad situāciju vēl pastiprināja Covid-19. Tāpat Covid-19 izraisītā krīze un naftas cenu svārstības ietekmēja pieprasījumu pēc naftas produktiem, kas arī būtiski ietekmē Ventspils ostā pārkraujamo kravu apmērus. Naftas produktu kravu apmērs ir samazinājies par 20%," stāstīja Strautmane.
Viņa arī atzīmēja, ka Ventspils brīvosta no plānotajiem ieņēmumiem šobrīd atpaliek par aptuveni 22%. "Tas nav labs rādītājs, bet bija prognozējams. Ventspils brīvostas pārvalde pašlaik no savas puses ir nodrošinājusi visu infrastruktūru, ostas darbība nav pārtraukta, kuģi var ienākt. Mēs pildām visas saistības ar kredītiestādēm," sacīja Ventspils brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētāja.
Tāpat Strautmane atzīmēja, ka jau gadiem tiek mērķtiecīgi strādāts pie citu kravu piesaistes, taču ir skaidrs, ka Krievijas kravu apmēru ar nevienas citas valsts kravām pilnībā aizstāt nebūs iespējams.
Strautmane norādīja, ja nākotnē būs labāka finansiālā situācija, Ventspils brīvostas pārvalde varētu atsākt domāt par industriālo objektu būvniecību.
"Visi iesāktie objekti tiek turpināti, bet tālākās ieceres pašlaik ir atliktas līdz "labākiem laikiem". Pateikšu arī kādēļ - pašlaik Ventspils brīvostas pārvaldei nav iespēju saņemt jaunus aizņēmumus. Jau šogad saskārāmies ar lielu izaicinājumu pārkreditēties, jo mums atteica 10 bankas. Te jāsaka paldies par iesaistīšanos satiksmes un finanšu ministram, jo mēs varējām pārkreditēt savas saistības Valsts kasē. Taču jaunu aizņēmumu mēs pašlaik bankās nevaram saņemt," atzina Strautmane, norādot, ka tās ir OFAC sankciju sekas.
No vasarā Valsts kasē saņemtā 15,3 miljonu eiro aizdevuma, 7,4 miljoni ir izlietoti Ventspils brīvostas pārvaldes esošo kredītsaistību pārfinansēšanai. Otra daļa tiek izmantota iesākto infrastruktūras objektu turpināšanai.
Kopumā pašlaik Ventspils brīvostas pārvaldes kredītsaistību apmērs ir 33 miljoni eiro un tādas problēmas kā šajā vasarā vairs nedraud iestāties, jo visi pārējie kredīti ir samērīgi, atzīmēja Ventspils brīvostas pārvaldes pārstāvji.
"Gan Ventspils ostai, gan uzņēmējiem, līdzīgi, kā jebkurai citai ostai šādā situācijā, ir maksimāli jādomā par pievienotās vērtības palielināšanu, loģistikas pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanu - tā ir gan kravu pārfasēšana, gan starpproduktu pārstrāde, gan jaunu produktu ražošana brīvostas teritorijā. Nākotnē konceptuāli ir jāmaina skatījums uz ostas darbu Ventspilī. Tas ļaus arī kravu īpašniekiem saskatīt Ventspils ostas priekšrocības, ja mēs Krievijas jaunās ostas spējam izkonkurēt ar pakalpojumu kvalitāti. Tā ir stratēģiska iespēja, un šajā virzienā ir jāstrādā," uzsvēra arī Ventspils brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētājas vietnieks Ģirts Valdis Kristovskis.
Viņš arī norādīja, ka iepriekšējos gados līdzekļi ir ieguldīti ne tik daudz brīvostas attīstībā, cik objektos, kuri drīzāk ir saistīti ar pilsētas attīstību - pievedceļos, augsto tehnoloģiju parkā, industriālajā zonā. "Šādi objekti nevairo brīvostas konkurētspēju, pārkrauto kravu apmērus vai ostas kapteiņa dienesta darba kvalitāti, proti, funkcijas, kuras ir tieši saistītas ar ostas darbību," uzsvēra Ventspils brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētājas vietnieks.
Jau ziņots, ka OFAC 2019.gada 9.decembrī, balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteica sankcijas Ventspils mēram Aivaram Lembergam un četrām ar viņu saistītām juridiskām personām - Ventspils brīvostas pārvaldei, Ventspils attīstības aģentūrai, Biznesa attīstības asociācijai un Latvijas Tranzīta biznesa asociācijai. Pēc tam, kad no Ventspils brīvostas pārvaldes valdes satiksmes ministrs atcēla visus Ventspils domes pārstāvjus, OFAC paziņoja par sankciju atcelšanu pret Ventspils brīvostu un Ventspils brīvostas pārvaldi.
Tāpat tika sākta ostu pārvaldes reforma, kurā Satiksmes ministrija rosina Rīgas un Ventspils brīvostu, kā arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldīšanai izveidot valsts kapitālsabiedrības, kurās iespēja iegūt akcijas būtu arī pašvaldībām. Ventspils gadījumā jau ir izveidota AS "Ventas osta". Ar ostu reformu saistītie grozījumi likumos drīzumā tiks nodoti izskatīšanai valdībā, iepriekš solīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits.