Pirmkārt, nekādi svētki nedrīkst būt noteicošais faktors, lai izlemtu par mājdzīvnieku dāvanā. Arī mazie dzīvnieciņi prasa rūpes un uzmanību.
Otrkārt, ja reiz paši vecāki nevēlas klapatas ar dzīvnieciņu, domāju, ka vispār vēl nav pienācis laiks lēmumam par dzīvnieka vešanu mājās. Nedrīkst uzvelt visu atbildību un rūpes uz bērna pleciem, jo viņš lielākoties ir tikai "gribu, gribu, gribu" stadijā.
Kā veterinārārste iesaku pirms jebkura mājdzīvnieka iegādes rūpīgi ievākt visu iespējamo informāciju par izvēlētā mīļdzīvnieka paradumiem un īpatnībām (žurka, kāmis, jūrascūciņa, degu utt.). Jārēķinās, ka mazie grauzēji ir ļoti aktīvi nakts dzīvnieki, kuri laikā, kad vēlēsieties saldi gulēt, sāks skriet pa būri, grauzt restes un visādi citādi izklaidēties. Tāpēc, iespējams, savā vai bērna guļamistabā šāda mīluļa būri negribēsiet novietot, un tas var kļūt par traucēkli, no kura drīzumā vēlēsieties atbrīvoties.
Tāpat jāizvērtē arī bērna gatavība uzņemties kaut daļēju atbildību par dzīvnieciņu. Jāatceras, ka dzīvnieks nav greznumlieta vai interjera papildinājums, bet prasa regulāras ikdienas rūpes – svaigs ūdens katru dienu, atbilstoša barība un vitamīni, būra tīrīšana, gādība par zobu veselību un vēl daudz un dažādi ikdienas sīkumi, kas kopumā pasteidzina gan jūsu, gan bērna ikdienas ritmu.
Jāapsver, vai izvēlētais dzīvnieks nevar nodarīt pāri atvasei, ja bērns netīšām par ciešu savu kāmīti vai degu saspiedīs, vai vispār dzīvnieks būs spējīgs pierast pie saimnieku vēlmes viņu staipīt pa rokām, vai, netīšām izlaists no būrīša, nesagrauzīs visus iespējamos vadus, kas atrodas mājās, utt.
Jāatceras, ka arī mazie dzīvnieciņi mēdz slimot, tāpēc jāparedz vizītes pie kompetenta veterinārārsta. Nereti arī uz mūsu klīniku tiek atvestas novārgušas jūrascūciņas vai pundurtruši, jo gluži vienkārši neviens nav pamanījis, ka grauzēja zobi ir pārauguši, dzīvnieks izjūt neciešamas sāpes un pat nav spējīgs uzņemt barību. Teiksiet – tas ir bērna trusis, kā lai es zinu, ka šim tā aug zobi? Tieši tādēļ pirms dzīvnieka iegādes vecākiem jāizzina viss iespējamais un ikdienā stingri jāseko līdzi sava bērna rūpēm par pēkšņa impulsa rezultātā sagādāto Ziemassvētku dāvanu.
Mans, un atļaušos minēt, ka arī daudzu manu kolēģu, ieteikums ir – pat ja esat nolēmuši savu ģimeni papildināt ar kādu mīļdzīvnieku, nevajag dzīvo radību padarīt par dāvanu, jo tas izkropļo saprašanu, kas tad ir mājdzīvnieks. Katrā ziņā neviena dzīva radība pilnīgi noteikti NAV dāvana! Tā ir 100% atbildība, rūpes katru mīļu dienu un izpratne par to, ka dzīvnieku nevar izmest miskastē vai nodot patversmē kā nolietotu, apnikušu vai no modes izgājušu Bārbiju.
dzīvniekmīlis