Intervijā Igaunijas laikrakstam Postimees viņš norādījis, ka tas arī ir pēdējais termiņš, jo līdz 2030.gadam ir jāpabeidz Eiropas Transporta tīkls TEN-T, kura daļa ir Rail Baltica.
"Līdz šim mūsu mērķis bijis 2026.gads, tas nav iecirsts akmenī Eiropas līmenī. Diemžēl tagad ir skaidrs, ka šis grafiks vairs nav iespējams. No vienas puses, to nevar īstenot tehniski un strukturāli, no otras puses, nav pilnībā nodrošināts projekta finansējums," sacījis Grinbergs.
Pēc viņa teiktā, Rail Baltica laika ietvars Igaunijas posmā patlaban atdūries pret diviem lieliem šķēršļiem - plānošana Pērnavas apriņķī un galvenās trases projektēšana. Tā kā Igaunijas Valsts tiesa anulējusi plānojumu Pērnavas apriņķī, Igaunijas Finanšu ministrija gada beigās iecerējusi piedāvāt jaunu plānojumu.
"Mēs esam atraduši ļoti labas alternatīvas iepriekš ierosinātajam maršrutam. Tomēr tām ir arī trūkumi. Tagad mums jāapsver, kāds ir labākais risinājums dabai. Laika ziņā vairs nav nozīmes tam, vai mēs paliekam pie vecā koridora vai izdarām tajā izmaiņas. Atbilstoši likumam no jauna jāveic sabiedriskā apspriešana, koordinācija un viss pārējais iesaistes process. Būs labi, ja jaunais plāns tiks apstiprināts līdz nākamā gada beigām," sacījis Rail Baltic Estonia vadītājs.
Rail Baltica sākotnējā projektā, kas tika pabeigts 2018.gadā, dzelzceļa līnijas Igaunijas posma izmaksas tika lēstas 1,68 miljardu eiro apmērā, taču tagad tiek runāts par lielāku summu.
Domājams, ka papildu finansējumu būs jālūdz piešķirt Eiropas Savienības budžeta periodā, kas sāksies 2028.gadā. "Lai gan pirmie Rail Baltica objekti Igaunijā izmaksājuši mazāk, nekā plānots, turpmāk gaidāms, ka situācija būs pretēja," raksta Postimees.
"Mūs ietekmē augošās būvniecības cenas, īpaši attiecībā uz šķērsojumu savvaļas dzīvniekiem un pārvadu būvniecību. Mēs arī zinām, ka nedrīkstam pārkarsēt būvniecības tirgu. Esam izvērtējuši projekta termiņus ar Ekonomikas un sakaru ministriju un Transporta departamentu, lai būtu droši, ka 2024. un 2025.gadā nebūtu neprātīgu būvniecības apmēru. Igaunijas būvniecības sektors ar to nespētu tikt galā un būtu liels cenu kāpums. Tāpēc īstenībā ir labi, ka 2026.gads nebūs beigu termiņš," skaidrojis Grinbergs.
Kamēr Igaunijā notiek iepirkumi un tiek būvēti šķērsojumi savvaļas dzīvniekiem un pārvadi, šķiet, ka Latvija un Lietuva virzās uz priekšu ātrāk. Rīgā tiek būvēts pasažieru terminālis, savukārt Lietuvā ir iegādāta visa nepieciešamā zeme no Latvijas robežai līdz Kauņai, raksta Postimees.
Tomēr tuvākajā nākotnē arī Igaunijā jāsākas pasažieru termināļu būvniecībai. "Mēs esam diezgan tuvu Ilemistes termināļa celtniecībai. Sākotnējais plāns bija izsludināt būvniecības iepirkumu šogad, bet radušās dažādas nianses. Mums joprojām jāsaskaņo detāllplānojums ar [Tallinas] pilsētas [pašvaldību] un jāveic daži tehniski uzlabojumi. Bet nākamgad mēs noteikti gribam pāriet pie iepirkumiem," teicis Grinbergs.
Lai gan Rail Baltica netiks pabeigts iecerētajā laikā un pastāvīgi rodas jaunas problēmas, ir skaidrs, ka dzelzceļa līnijas projekts vairs netiks nolikts plauktā. "Ekskavatori ir sākuši rakt zemi un būvniecība sākusies katrā valstī. Rail Baltica nāk, jautājums ir, kad [dzelzceļa līnija būs gatava] un kāds būs tās finansēšanas modelis," sacījis Rail Baltic Estonia valdes priekšsēdētājs.
Rail Baltica projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Paredzēts, ka Rail Baltica izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem.