Vairāk nekā 190 valstis 2015.gadā parakstīja Parīzes klimata vienošanos, kuras mērķis ir noturēt klimata sasilšanu zem diviem grādiem pēc Celsija skalas salīdzinājumā ar vidējo 1850.-1900.gada rādītāju. Iespēju robežās temperatūras pieaugumam nevajadzētu pārsniegt 1,5 grādus.
Taču pašreizējie valstu solījumi reāli nozīmē sasilšanu līdz 2,5 grādiem pēc Celsija līdz gadsimta beigām, secinājusi ANO.
Eksperti norāda, ka planēta pēc sasilšanas par 1,2 grādiem pēc Celsija jau piedzīvo karstuma viļņus, vētras, plūdus un citus klimata pārmaiņu efektus. Eksperti uzskata, ka pasaulei būtu jārīkojas steidzamāk, lai ierobežotu siltumnīcefekta gāzu emisiju.
"Mēs joprojām ne tuvu neesam tam emisiju samazināšanas mērogam un tempam, kas nepieciešams, lai mēs virzītos pretī 1,5 grādiem pēc Celsija," sacīja ANO Klimata pārmaiņu sekretariāta vadītājs Saimons Stīls.
"Lai saglabātu šo mērķi, valstu valdībām tagad ir jāpastiprina savi klimata rīcības plāni un jāīsteno tie nākamajos astoņos gados," uzskata Stīls.
ANO klimata eksperti aplēsuši, ka emisijām, salīdzinot ar 2010.gada līmeni, līdz 2030.gadam jāsamazinās par 45%, lai sasniegtu Parīzes vienošanās ambiciozāko mērķi.
ANO jaunākajā ziņojumā norādīts, ka pašreizējo valdību solījumu izpilde patiesībā palielinās emisijas par 10,6% līdz 2030.gadam.
Klimata samitā Glāzgovā pagājušajā gadā valstis nolēma paātrināt solījumu izpildi, lai samazinātu oglekļa emisiju un palielinātu finanšu plūsmas uz attīstības valstīm.
Taču ANO ziņojuma tapšanas brīdī tikai 24 no 193 valstīm bija pilnveidojušas savus plānus.
"Valdību lēmumiem un darbībām ir jāatspoguļo steidzamības līmenis, draudu smagums (..) un ierobežotais laiks, kas mums ir atlicis, lai izvairītos no klimata pārmaiņu postošajām sekām," norādīja Stīls.
Viņš aicināja valdības pārskatīt un stiprināt savus oglekļa emisijas samazināšanas plānus saskaņā ar Parīzes klimata vienošanās mērķiem pirms ANO klimata sanāksmes, kas plānota no 6. līdz 18.novembrim Ēģiptē.
Zinātnieki ir brīdinājuši, ka jebkura temperatūras paaugstināšanās virs 1,5 grādiem pēc Celsija draud ar ekosistēmu sabrukumu un neatgriezeniskām izmaiņām klimata sistēmā.
Klimata pārmaiņu sekas vissmagāk skar valstis, kas pašas nav lielākās piesārņotājas, tādēļ spēkā pieņemas aicinājumi bagātajām valstīm, kas ir lielākās piesārņotājas, palīdzēt nabadzīgajām valstīm.
ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kurā apvienojušās 195 pasaules valstis, ziņojumā šogad brīdināja, ka drīz pietrūks laika dzīvošanai piemērotas nākotnes nodrošināšanai visiem.
Ziņojumu parakstīja tās pašas valdības, kas novembrī tiksies Ēģiptē.