Viņš pievienojās paneļdiskusijas dalībniecei, odesietei un žurnāla "UA: Ukraine Analytica" galvenajai redaktorei Hannai Šelestei, kura uzsvēra, ka Ukrainai karš ar Krieviju ir eksistenciāls karš. Arestovičs atzīmēja, ka spriedze ar Krieviju ir pastāvējis jau 400 gadus.
"Krievija vienmēr ir centusies iznīcināt Ukrainas nāciju, likvidēt mūs, iznīcināt mūsu tradīcijas, mūsu nacionālo identitāti. Viņi grib mūs pārveidot par krieviem, un mēs to negribam. Mēs esam gatavi maksāt jebkādu cenu, lai uzvarētu Krieviju. Nav nekādu nosacījumu - auksta ziema, ekonomiskā krīze, kodolieroči. Tas nav nekas tāds, kas varētu apturēt mūsu nodomu uzvarēt Krieviju," diskusijā uzsvēra Ukrainas prezidenta biroja padomnieks.
Tāpat viņš atgādināja, ka Ukrainai ir vajadzīgi ieroči, ekonomiskais un finansiālais atbalsts. Arestovičs akcentēja, ka Ukrainai mēnesī ir vajadzīgi 9 miljardi ASV dolāru, tomēr līdz šim nav bijis mēnesis, kad tiktu saņemts viss nepieciešamais finansiālais atbalsts.
Pēc tam, kad Krievijas kopš 10.oktobra triecienos Ukrainas kritiskās infrastruktūras objektiem izpostīja trešdaļu elektrostaciju, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka iespējām risināt sarunas ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina diktatorisko režīmu "vietas nav palicis". Arestovičam jautāja, vai ir palikusi vieta Ukrainas un Krievijas sarunām par mieru.
Ukrainas prezidenta biroja padomnieks norādīja, ka pirms pāris nedēļām valsts pirmā persona teikusi, ka neies uz sarunām ar Putinu kā Krievijas vadoni, akcentējot, ka tas ir bijis Ukrainas Drošības padomes lēmums.
Arestovičs sacīja, ka pēc masīvajiem dronu uzbrukumiem, vēršoties pret enerģētisko infrastruktūru, Zelenskis vēlreiz uzsvēra, ka viņš nevarētu iesaistīties nekādās sarunas vai pārrunās ar personu, kas izdara kara noziegumus pret civilinfrastruktūru Ukrainā.
Turpinot sarunas tēmu par abu valstu iespējamām vai, gluži pretēji, neiespējamām sarunām, Starptautiskās drošības nodaļas vadītāja Vācijas Starptautisko un drošības lietu institūtā Berlīnē Klaudija Majore atzīmēja, ka paneļdiskusijas nosaukums ir uzvedinošs.
Viņas ieskatā, ir nepieciešama uzvara, lai nonāktu pie patiesa miera. Majore sacīja, ka pārrunas vienmēr notiek, bet tās balstās uz reālo militāro varu un nav tā, ka sarunas notiek pirms militārās uzvaras. Tāpēc, viņas ieskatā, šajā kontekstā ir jānošķir, piemēram, sarunas par to, kāda būs Ukrainas nākotne.
Šeleste paneļdiskusijā uzsvēra, ka pārrunas ir tikai instruments, kuru nevajadzētu vērtēt ne pārāk augstu, ne zemu. Viņa pauda pārdomas par sarunu pozicionējumu, kāpēc tiek cilāts jautājums par Ukrainas statusu, kāpēc nav runas par Krievijas statusu.
Viņa norādīja, ka miers nenozīmē, ka Ukraina kaut ko atdos, miers ir nosacījumi, kādos Ukraina kā valsts var funkcionēt. Šeleste akcentēja, ka jautājums ir par to, ar ko Ukraina ir pie sarunu galda. Viņa atgādināja par sarunām starp Krieviju un Ukrainu, kas martā notika Stambulā. Žurnāla "UA: Ukraine Analytica" galvenā redaktore klātesošajiem retoriski jautāja, vai kopš tā laika no Krievijas puses kaut kas ir mainījies. Viņas ieskatā, nav mainījies pilnīgi nekas, tikai izteikumi ir kļuvuši vēl fašistiskāki. Politiķi arvien biežāk sāk runāt par ukraiņu kā tautas iznīcināšanu, Ukrainas bērnu pārizglītošanu. Šeleste norādīja, ka nav runas par karu vai mieru, bet par veselas nācijas iznīcināšanu.
Viņa pieļāva, ka var noritēt sarunas par risku mazināšanu, bet Ukraina pierādīja, ka tā spēj atbrīvot savas teritorijas, iedzīvotāji izrādījuši spēcīgu pretestību okupētajās teritorijās, bet tās ir pilnīgi cita veida sarunas. Tāpat notiek sarunas par karagūstekņu apmaiņu vai kaut ko līdzīgu, bet tie ir atsevišķi gadījumi.
Džordža Maršala fonda viceprezidents Tomass Kleins Brokhofs, atbildot uz jautājumu, vai var notikt stratēģiskas sarunas starp Krieviju un Ukrainu, kamēr amatā ir Putins, viņš uzsvēra, ka stāsts nav tikai par Putinu. Viņš vērsa uzmanību uz to, ka Ukraina ir noteikuši četrus nosacījumus - teritoriālā integritāte, reparācijas, kara noziegumu tribunālu un "nē Putinam". Eksperts norādīja, ka pievienotu vēl piekto nosacījumu - nogādāt atpakaļ valstī nolaupītos cilvēkus - jo īpaši bērnus.
"Mums ir jārunā par divām lietām. Vispirms mums ir jānodrošina iespēja runāt par riska mazināšanu, un tad ir jābūt koncepcijai, kāda izskatīsies Ukraina pēc kara, lai varētu runāt par to, kā Ukraina varēs dzīvot pēc kara," sacīja Džordža Maršala fonda viceprezidents.
Runājot par to, kas notiek Ukrainā un ar ko saskaras valsts iedzīvotāji, Arestovičs atzīmēja, ka patlaban Putins izmanto Eiropas ekonomisko krīzi, lai šoziem mēģinātu nosaldēt ukraiņus. Tāpat viņš izmanto dronus no Irānas, ballistiskās raķetes. Tāpat Putins ir vienojies ar Irānu par personāla mobilizēšanu, lai pretotos ukraiņu pretuzbrukumam vai arī sāktu savu pretuzbrukumu.
"Putins nedomā par kara uzvarēšanu. Viņš domā, kā nezaudēt karā, jo tā būtu viņa, nevis Krievijas politiskā sakāve. Cilvēki Krievijā neatzīst vadoņus, kas zaudē karu. Mums ir trīs problēmas - ieroči, ieroči un ieroči. Ja mums būtu pietiekami daudz ieroču, tad mēs "Krievijas un Putina problēmu" atrisinātu kaujas laukā. Mēs paši to varam izdarīt, bet mums ir vajadzīgi ieroči," sacīja Ukrainas prezidenta biroja padomnieks.
Viņa ieskatā, galvenā problēma ir tā, ka nav kognitīva modeļa nākotnei, kāda izskatīsies pasaule pēc Ukrainas uzvaras. Arestovičs atzina, ka neviens nevar pateikt, kāda būs Krievija bez Putina, kāds būs attiecību līmenis starp jauno Ukrainu un Krieviju. Viņš norādīja, ka šāds modelis ir jāizstrādā, jo tā ir arī Austrumeiropas kopējā problēma - drošība, ekonomika un politika pēc Ukrainas uzvaras.
Jautāts, kā iedzīvotāji, jo īpaši tie, kas dzīvo mājokļos pilsētās, varēs pārdzīvot ziemu, ņemot vērā spēju saremontēt elektrotīklus, Ukrainas prezidenta biroja padomnieks piekrita, ka tā ir milzīga problēma. Viņš teica, ka liela daļa Ukrainas iedzīvotāju ir cilvēki, kas piedzīvoja deviņdesmitos gadus, kad ziemās bija līdzīga situācija - nebija apkures.
"Mēs esam valsts, kurā ir 16 atomelektrostacijas. Tas nozīmē, ka Putins nevar pilnībā mūs atstāt bez elektrības. Jā, mums būs problēmas ar elektroapgādi un siltumapgādi. Varētu būt situācija, ka 12 vai sešas stundas dienā nebūs elektrības, bet nebūs tā, ka elektrība būs atslēgta vispār," teica Arestovičs.
Brokhofs atzīmēja, ka Putins Ukrainā ir rīkojies radoši. Desmit dienu laikā viņam izdevās sagraut 30% enerģētikas infrastruktūras. Pirms tam Ukraina bija enerģijas eksportētājvalsts. Džordža Maršala fonda viceprezidenta ieskatā, no Rietumu valstīm ir jābūt ātrai reakcijai un jāstrādā pie "izdzīvošanas projektiem" Ukrainas elektrotīkliem.
Jautāta, kādu palīdzību žurnāla "UA: Ukraine Analytica" galvenā redaktore sagaida no Eiropas, Šeleste sacīja, ka ir interesanti, cik dažādi cilvēki uztver šo situāciju, ko nozīmē karš, ko nozīmē zaudēt vai uzvarēt, ja raugās uz notiekošo ne no militārās perspektīvas.
"Mēs esam gatavi atteikties no ikdienas labumiem, jo jautājums ir par to, vai pastāvēs mūsu valsts. Mums tas ir karš par neatkarību. Patlaban ir izšķirošs brīdis. Runājot ar draugiem Vācijā, viņi saka, ka cenas būs augstākas, kad es runāju ar saviem Ukrainas draugiem, tad viņi saka, ka nosiltinās logus, nopirks vairākus zeķu pārus. Tā ir mentalitātes atšķirība," sacīja Šeleste, piebilstot, ka ukraiņi saprot, ka šajā situācijā valstij ir jābūt vienotai un vienoti jāpārvar grūtības.