Politiķe atzīmēja, ka tā ietver alianses kopējo aizsardzību, vienošanos par kaujas plāniem un to īstenošanu, tai skaitā aizsardzības spējas un atturēšanas politiku. Braže arī akcentēja, ka saprotamu iemeslu dēļ alianses aizsardzības un atturēšanas pasākumi nav publiski apspriežami, tāpēc arī šī samita kontekstā ir jāsaprot, ka notiek intensīvs aizkulišu darbs pie NATO spēku gatavības un kaujas spēju stiprināšanas.
Ārlietu ministre norādīja, ka kopumā samita Latvijas prioritātes, pirmkārt, ir atturēšanas un aizsardzības tālāka nostiprināšana, īpaši NATO Austrumu flangā. Viņa klāstīja, ka Latvijai ir svarīgi stiprināt pretgaisa un pretraķešu aizsardzību.
Pēc Bražes paustā, otrā prioritāte ir progress aizsardzības izdevumu kāpināšanā un panākt vienlīdzīgu sloga sadali - mērķis sasniegt, lai visas NATO dalībvalstis aizsardzībā ieguldītu vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Viņa skaidroja, ka visas Baltijas valstis ir pārsniegušas 3% no IKP aizsardzībai, un Latvijas ieguldījums drošībā šogad sasniegs 3,17% no IKP. Ārlietu ministre pieminēja, ka, ja 2014.gadā tikai piecas NATO dalībvalstis bija sasniegušas vismaz 2% no IKP aizsardzībā līmeni, tad patlaban tās jau ir 23 valstis.
Braže norādīja, ka trešā prioritāte ir tūlītējs un ilgtspējīgs ilgtermiņa atbalsts Ukrainai, lai stiprinātu un attīstītu tās bruņoto spēku spējas un palīdzētu tai uzvarēt kaujas laukā. Darba kārtībā ir militārās palīdzības koordinēšanas aspekti - NATO apgādes un apmācības, kā arī politiska vienošanās par turpmākajiem soļiem Ukrainas integrācijai NATO, proti, Ukrainas dalība NATO ir laika jautājums.
"Ukrainas ceļš uz NATO ir neatgriezenisks. Arvien vairāk valstu globālā mērogā izprot, ka atbalsts Ukrainai ir ne tikai mūsu - Latvijas, Baltijas, Eiropas Savienības drošības interesēs, bet ka Ukrainai ir būtiska loma Eiroatlantiskās telpas drošībai un stabilitātei," sacīja ārlietu ministre.
Viņa uzsvēra, ka, piemēram, Ukrainas miera samits Šveicē bija pirmais globāls augstākā līmeņa pasākums, kur bija iespēja skaidrot Krievijas imperiālistisko dabu tiem, kuri ar to nav nekad vai tik tieši saskārušies un ka Krievijas agresija Ukrainā nav lokāls Eiropas konflikts, bet ka tas tieši ietekmē visu pasauli, atstājot negatīvas sekas, kā arī grauj starptautiskās kārtības un tiesiskuma pamatprincipus.
Nākamā prioritāte, kā norāda ārlietu ministre, ir Krievijas ietekmes un spēju ierobežošana un sadarbības stiprināšana ar partneriem visā pasaulē, proti, Krievijas politika patlaban ir karš un Krievija ir drauds Eiroatlantiskās telpas drošībai un starptautiskajai drošībai kopumā.
"To mēs izjūtam, piemēram, arī ar kiberuzbrukumiem, uzbrukumiem informatīvajā telpā, dažādiem hibrīddraudiem. Krievijas radīto hibrīdo draudu, tai skaitā sabotāžas, dezinformācijas kampaņas un kiberuzbrukumu intensitāte un apjomiem sabiedroto teritorijās pieaug, un pieaug arī alianses sabiedroto izpratne par radītajiem riskiem un gatavība uz tiem atbilstoši reaģēt," teica Braže.
Viņasprāt, ir ļoti svarīgi īstenot Krievijas visaptverošu iegrožošanas stratēģiju - paralēli visam, kas tiek darīts Ukrainas atbalstam. Tāpat, pēc ārlietu ministres paustā, pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā NATO ir svarīgi strādāt kopā ar visiem partneriem - arī Japānu, Dienvidkoreju, Austrāliju, Jaunzēlandi, Balkāniem, kā arī partnervalstīm Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā un Sāhilā.
ASV galvaspilsētā Vašingtonā no 9.jūlija līdz 11.jūlijam notiks NATO valstu un valdību vadītāju sanāksme jeb NATO samits. NATO samitā atzīmēs Vašingtonas līguma parakstīšanas 75.gadadienu. Gaidāmais NATO samits būs pirmais samits 32 sabiedroto sastāvā, piedaloties arī jaunākajām alianses dalībvalstīm - Zviedrijai un Somijai.
LETA jau rakstīja, ka uz NATO samitu kopā ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču dosies Braže, aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P), Latvijas vēstnieks, pastāvīgais pārstāvis NATO Māris Riekstiņš, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.
Tāpat uz samitu dosies Valsts prezidenta kancelejas vadītāja Gunda Reire, Valsts prezidenta ārlietu padomnieks, Valsts prezidenta padomnieka nacionālās drošības jautājumos, Nacionālās drošības padomes sekretāra pienākumu izpildītājs Edvīns Severs, Valsts prezidenta padomnieks komunikācijas jautājumos Drēģeris, Ministru prezidentes padomnieks nacionālās drošības jautājumos Airis Rikveilis.
Delegācijā ir arī Aizsardzības ministrijas politikas direktors - valsts sekretāra vietnieks Rolands Heniņš, ārlietu ministres padomnieks drošības un sabiedrības noturētspējas jautājumos Tomass Pildegovičs, aizsardzības ministra padomnieks aizsardzības plānošanas un attīstības jautājumos Uģis Norītis, Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības NATO padomniece, pārstāvniecības vadītāja vietniece Ilze Milta, Ārlietu ministrijas Globālās drošības nodaļas vadītāja Vineta Mēkone, aizsardzības padomnieks, Latvijas Republikas pārstāvniecības NATO Aizsardzības nodaļas vadītājs Kaspars Galkins.
Uz samitu dosies arī Valsts prezidenta protokola vadītāja vietniece Sabīna Švāne-Stankeviča, Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības NATO trešā sekretāre Laura Done, Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības NATO vecākā referente Ieva Birziņa, Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra komunikācijas speciālists Dāvis Doršs.