Uzstājoties ar runu Ņujorkas Ekonomiskajā klubā, viņš norādījis, ka deviņus mēnešus ilgstošās karadarbības laikā nogalināti un ievainoti 40 000 ukraiņu civilpersonu, kā arī vairāk nekā 100 000 krievu karavīru.
Millijs piebildis, ka Ukrainas armijas zaudējumi, iespējams, ir tikpat lieli.
Komentējot Krievijas paziņojumu par Hersonas atstāšanu, ASV ģenerālis norādījis, ka krievi pilsētā sakoncentrējuši 20 līdz 30 tūkstošus karavīru un ka šī kontingenta atvilkšanai uz Dņepras labo krastu var būt nepieciešamas vairākas nedēļas.
"Sākotnējās pazīmes liecina, ka viņi to patiesībā dara. Viņi publiski paziņojuši, ka to dara. Es ticu, ka viņi to dara, lai saglabātu savus spēkus aizsardzības līnijas atjaunošanai uz dienvidiem no [Dņepras], taču jānogaida," par krievu iespējamo aiziešanu no Hersonas izteicies Millijs.
Viņš atzinis, ka krievi atiešanu no Hersonas varētu izmantot pavasara uzbrukuma sagatavošanai, taču pastāvot arī "iespēju logs sarunām".
Taču, lai būtu izredzes uz sarunu uzsākšanu, gan Krievijai, gan Ukrainai jānonāk līdz "abpusējai atziņai", ka uzvara ar militāriem līdzekļiem nav panākama, un tāpēc jāķeras pie citiem līdzekļiem, norādījis Millijs, piesaucot Pirmā pasaules kara pieredzi.
Tikmēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien paziņoja, ka Kijiva ir gatava sarunām vienīgi tad, ja krievi atstāj visas okupētās teritorijas, piekrīt kompensēt kara laikā nodarītos zaudējumus un nodot tiesāšanai tos, kas pastrādājuši kara noziegumus.