Intervijā pēc jaunāko statistikas datu publicēšanas, kas liecina, ka inflācija eirozonā oktobrī nokritusies līdz 27 mēnešos zemākajam līmenim, Kazāks norādīja, ka šāda lēmuma apsvēršanai varētu būt nepieciešams straujš aktivitātes kritums ekonomikā vai bezdarba pieaugums. "Nav nepieciešamības apspriest likmju samazināšanu," sacīja Kazāks.
Aizņemšanās izmaksu samazinājums 2024.gada pirmajā pusē, "manuprāt, būtu pretrunā ar pašreizējām makroekonomiskajām prognozēm, taču nenoteiktība, protams, joprojām ir liela", teica Latvijas Bankas prezidents.
Kazāks ir starp tiem ECB padomes locekļiem, kuri uzsver, ka runas par procentu likmju samazināšanu ir priekšlaicīgas.
Otrdien, 31.oktobrī, publicētie "Eurostat" dati liecina, ka inflācija eirozonā oktobrī samazinājusies līdz 2,9%, bet eirozonas ekonomikas izaugsme trešajā ceturksnī palēninājusies līdz 0,1%. Investori tagad prognozē, ka procentu likmes varētu tikt samazinātas jūnijā, nevis jūlijā, kā vēl tika prognozēts pirms nedēļas, raksta "Bloomberg".
Taču Kazāks uzskata, ka cīņa pret straujāko patēriņa cenu pieaugumu eiro laikmetā vēl nav uzvarēta, un turpmākais ceļš, visticamāk, būs grūts. "Jā, mēs redzam strauju inflācijas kritumu, taču tā joprojām atrodas krietni virs [ECB noteiktā mērķa] 2%," sacīja Kazāks.
"Protams, joprojām pastāv riski, ka inflācija var iesakņoties augstākā līmenī, nekā ticis pieredzēts iepriekš, bet ne 2% līmenī," piebilda Latvijas Bankas prezidents.
Viņš arī norādīja, ka joprojām pastāv iespējamība procentu likmes palielināt atkārtoti, ja tiks novērots jauns inflācijas kāpums.
Jau ziņots, ka ECB padome 26.oktobrī pirmo reizi kopš 2022.gada jūlija nolēma procentu likmes saglabāt nemainīgas.
ECB padomes sēdē Atēnās tika nolemts galveno refinansēšanas operāciju likmi saglabāt 4,5%, noguldījumu iespējas uz nakti likmi 4% un aizdevumu iespējas uz nakti likmi 4,75% apmērā.
Procentu likmes līdz šim ECB padome bija palielinājusi desmit sanāksmes pēc kārtas.