"Esmu dziļi satriekta un apbēdināta par ziņu par Alekseja Navaļnija nāvi. Putins visvairāk baidās no savas tautas neapmierinātības. Drūms atgādinājums tam, ko pārstāv Putins un viņa režīms. Apvienosimies cīņā par brīvību un drošību tiem, kas uzdrošinās runāt pret autokrātiju," pavēstīja Leiena.
Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels paziņoja, ka atbildība par Navaļnija nāvi gulstas uz Krievijas vadību.
"Aleksejs Navaļnijs cīnījās par brīvības un demokrātijas vērtībām. Savu ideālu vārdā viņš nesa vislielāko upuri. ES uzskata, ka par šo traģisko nāvi ir atbildīgs vienīgi Krievijas režīms. Es izsaku visdziļāko līdzjūtību viņa ģimenei. Un tiem, kas cīnās par demokrātiju visā pasaulē vissmagākajos apstākļos. Cīnītāji mirst. Bet cīņa par brīvību nekad nebeidzas," Mišels rakstīja sociālajā tīklā "X".
Savukārt Vācijas kanclers Olafs Šolcs pavēstīja, ka Navļnija nāve ir zīme, ka Krievija ir mainījusies.
"Pagaidām nav galīgā apstiprinājuma, bet mēs ar lielu varbūtību pieņemam, ka Navaļnijs ir miris Krievijas cietumā. Tas mums ir ļoti nomācoši. Es tikos ar viņu Berlīnē, kad viņš ārstējās Vācijā no saindēšanās sekām, es ar viņu runāju par drosmi, ko prasīja viņa lēmums atgriezties Krievijā. Tagad viņš par to ir samaksājis ar savu dzīvību. Mēs ļoti labi zinām, kāds ir šis režīms. Ikvienam, kurš kritizē, ikvienam, kurš iestājas par demokrātiju, ir jābaidās par savu dzīvību un drošību. Tāpēc mēs esam satriekti. Mēs domās esam ar viņa sievu, bērniem, draugiem un sekotājiem. Tas ir vienkārši briesmīgi. Un tā ir zīme, ka Krievija ir mainījusies. Diemžēl šis process sākās jau sen, tā jau sen ir attālinājusies no demokrātijas, tā jau sen nav demokrātija," paziņoja Šolcs.
Baltais nams paziņoja, ka Navaļnija nāve cietumā ir "briesmīga traģēdija".
Baltā nama padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džeiks Salivans piebilda, ka Kremļa "ilgā un netīrā" vēsture, kad tas kaitējis saviem oponentiem, "rada reālus un acīmredzamus jautājumus par to, kas šeit notika".
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pavēstīja, ka saistībā ar Navaļnija nāvi "Krievijai ir jāatbild uz dažiem ļoti nopietniem jautājumiem".
Stoltenbergs raksturoja Navaļniju kā "spēcīgu brīvības balsi" un sacīja, ka NATO jau ilgu laiku ir aicinājusi atbrīvot viņu no ieslodzījuma.
NATO augstākā amatpersona atteicās saistīt to ar gaidāmajām Krievijas prezidenta vēlēšanām, bet norādīja, ka Krievija "daudzu gadu garumā ir kļuvusi par arvien autoritārāku varu".
"Es esmu dziļi sarūgtināts un ļoti nobažījies," teica Stoltenbergs.
Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis paziņoja, ka Putins ir atbildīgs par Navaļnija nāvi.
"Viņš tika notiesāts tiesas prāvā ar nepatiesām apsūdzībām un nepatiesiem pierādījumiem. Viņš tika ieslodzīts cietumā, kur viņš dzīvoja briesmīgos apstākļos. Par to visu ir atbildīgs Vladimirs Putins," valsts ziņu aģentūrai pavēstīja Sikorskis.
Lielbritānijas premjerministrs Rišs Sunaks pavēstīja, ka Navaļnija nāve ir "briesmīga ziņa" un "milzīga traģēdija" Krievijas tautai.
"Aleksejs Navaļnijs, būdams dedzīgākais Krievijas demokrātijas aizstāvis, visa mūža garumā izrādīja neticamu drosmi," platformā "X" raksta Sunaks, piebilstot, ka viņš "domās ir kopā ar sievu un Krievijas tautu".
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pavēstīja, ka "acīmredzot viņu nogalināja Putins, tāpat kā tūkstošiem citu spīdzinātu cilvēku, kas tika spīdzināti šī viena radījuma dēļ. Putinam ir vienalga, kas mirst, ja vien viņš saglabā savas pozīcijas".
Virkne Krievijas opozicionāru paziņojuši, ka Navaļnija nāve ir slepkavība, ko pastrādājis Putins.
LETA jau rakstīja, ka Krievijas opozīcijas līderis Navaļnijs, atrodoties ieslodzījumā, miris, piektdien paziņojusi vietējā ieslodzījumu vietu (FSIN) vietu pārvalde. Trešdien Navaļnija preses sekretāre pavēstīja, ka politiķis jau 27.reizi ieslodzīts karcerī.
Kā apgalvo varasiestādes, Navaļnijam pēc pastaigas esot kļuvis slikti un viņš zaudējis samaņu. Tikusi izsaukta ātrā palīdzība, ārsti mēģinājuši viņu reanimēt, taču neveiksmīgi un nācies konstatēt pacienta nāvi.
Navaļnija advokāts Leonīds Solovjovs sarunā ar laikrakstu "Novaja Gazeta" paziņojis, ka saskaņā ar politiķa ģimenes lēmumu nekādus komentārus nesniegšot. Viņš vienīgi piebildis, ka savu klientu apmeklējis trešdien un ka tad viss esot bijis "normāli". Navaļnijam nāves brīdī bija 47 gadi.
Vēl ceturtdien Navaļnijs ar video starpniecību piedalījās tiesas prāvā, kur izskatījās možs.
Navaļnijs tika aizturēts 2021.gada janvārī, atgriežoties no Vācijas, kur viņš ārstējās pēc Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) aģentu organizētā noindēšanas mēģinājuma.
Tā paša gada februārī Navaļnijam tika piespriests divarpus gadu ilgs cietumsods par viņam 2014.gadā piespriestā nosacītā cietumsoda noteikumu šķietamu pārkāpšanu, ārstējoties Vācijā. Nākamā gada martā viņam piesprieda vēl deviņus gadus ieslodzījumā par "krāpšanu" un "necieņu pret tiesu", bet 2023.gada augustā - 19 gadu cietumsodu par "ekstrēmismu".
Navaļnijs decembra beigās tika pārvests uz īpašā režīma koloniju, kas 1960.gados tika uzcelta bijušās Gulaga nometnes vietā.