"Jārēķinās ar iespēju, ka tā var sākt darboties augustā,“ viņš sacījis, tiekoties ar Seima opozīcijā esošo Liberāļu kustības frakciju.
Pēc ministra teiktā, Lietuvas prezidents Gitans Nausēda 19.jūnijā gaidāmajā Eiropadomes sēdē izvirzīs jautājumu par šo spēkstaciju, ko Lietuva uzskata par nedrošu un apņēmusies bloķēt tajā ražotās elektroenerģijas nonākšanu tirgū, cenšoties pārliecināt arī Latviju un Igauniju to boikotēt.
Abas pārējās Baltijas valstis atbalsta Lietuvas centienus, taču nevēlas uzņemties saistības nepirkt Baltkrievijā ražoto elektroenerģiju, kad tiks iedarbināta Astravjecas AES.
Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) izteicis cerību tuvākajā laikā rast kompromisu šai jautājumā, ko viņš trešdien videokonferencē pārrunāja ar Lietuvas un Igaunijas premjeriem Sauļu Skverneli un Jiri Ratasu.
Kā norādījuši premjera biroja pārstāvji, Baltijas valstu starpā panākta vienošanās par metodoloģiju, kas tiks piemērota tirdzniecībā ar trešajām valstīm brīdī, kad Baltkrievijā sāks darboties Astravjecas AES un Lietuva atbilstoši savai nacionālajai likumdošanai pārtrauks elektrības tirdzniecību ar Baltkrieviju.
Lietuvā pēdējā laikā diskusijas izraisījis Enerģētikas ministrijas izstrādātais Baltijas valstu vienošanās projekts, kas neparedz Latvijas un Igaunijas apņemšanos nepirkt elektroenerģiju no šīs spēkstacijas. Lietuvas valdība pagājušajā nedēļā apsprieda šo projektu, bet nekādu lēmumu nepieņēma. Tiek gaidīts, ka sarunās aktīvi iesaistīsies Eiropas Komisija.
Seima opozīcijas politiķi un daži eksperti savukārt izteikušies, ka jāmēģina panākt ambiciozāku trīspusējo vienošanos, kurā visas trīs valstis solidāri apņemtos nepirkt elektroenerģiju no Baltkrievijas.
Vienošanās projektu kritizējis arī Linkevičs, kas uzskata, ka tā neatbilst Lietuvas interesēm, savukārt prezidenta birojs to atbalsta.
Edgars
Ignalinasezītis
Ubi bene, ibi patria paraugs: