Taujāts par izskanējušo viedokli, ka Krievija varētu uzbrukt kādai no NATO dalībvalstīm, Stoltenbergs uzsvēra, ka NATO ir gatava aizstāvēt visus sabiedrotos. Viņaprāt, aizvadīto gadu laikā alianses dalībvalstis ir īstenojušas apjomīgāko kopīgās aizsardzības sistēmas paplašināšanu kopš aukstā kara.
Viņš uzsvēra, ka NATO kaujas grupas atrodas Austrumu flanga valstīs, tostarp arī Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Pēc Stoltenberga paustā, NATO ir reģionā, lai aizstāvētu un aizsargātos. Viņš arī atzīmēja, ka tas ir veids, kā novērst uzbrukumus.
"Atturēšanas politika un spēcīga kolektīvā aizsardzība NATO ir svarīga nevis tāpēc, ka mēģinām izprovocēt konfliktu. Mēs mēģinām novērst jebkādus konfliktus, uzbrukumus NATO dalībvalstīm. Alianses galvenais uzdevums ir garantēt mieru, īstenojot pietiekami iespaidīgu atturēšanas politiku dažādās pakāpēs," žurnālistiem teica NATO ģenerālsekretārs.
Viņš atsaucās arī uz Ziemeļatlantijas līguma 5.pantu, kurā ir juridiski noteikts, ka uzbrukuma gadījumā alianses dalībvalstīm vienai otrai ir jāpalīdz - tam nav nepieciešams nekāds vienbalsīgs lēmums. Stoltenbergs uzsvēra, ka aizvadīto gadu laikā alianse ir būtiski pastiprinājusi kopīgās aizsardzības sistēmu, lai NATO būtu gatava tādiem gadījumiem.
Pērn NATO samitā Viļnā Stoltenberga NATO ģenerālsekretāra pilnvaras tika pagarinātas ceturto reizi - līdz šī gada 1.oktobrim. Tuvojoties gan alianses samitam Vašingtonā un iespējamām pilnvaru termiņa beigām, viņam tika jautāts par prioritātēm, pildot šo amatu.
NATO ģenerālsekretārs sacīja, ka patlaban viņš koncentrējas uz to, lai NATO samits Vašingtonā noritētu veiksmīgi. Viņš norādīja, ka samitā ir jāpieņem daudzi svarīgu un stratēģiski lēmumi attiecībā uz atturēšanas un aizsardzības politiku, atbalstu Ukrainai. Tāpat būs jālemj par veidiem, kā stiprināt partnerattiecības ar citiem pasaules reģioniem, tai skaitā, kā risināt draudus, kas reģiona virzienā nāk no Ķīnas.
"Atrodoties šajā amatā, viens no maniem uzdevumiem ir garantēt arī to, ka Ukrainai tiek sniegs nepieciešamais atbalsts, cik vien ilgi tas ir nepieciešams. Sagaidu, ka sabiedrotie samitā spēs vienoties par to, kā NATO uzņemsies vadību par drošības atbalsta sniegšanu Ukrainai un ukraiņu karavīru apmācību organizēšanu," žurnālistiem teica Stoltenbergs.
Viņaprāt, ir jāatrod arī ilgtermiņa finanšu avots Ukrainas atbalstam, jo NATO sabiedrotie nodrošina vairāk nekā 90% no atbalsta Ukrainai, tādēļ, Stoltenberga ieskatā, būtu tikai loģiski, ka NATO turpina koordinēt šos pasākumus. NATO ģenerālsekretārs uzsvēra, ka jānovērš arī dažādi atbalsta kavējumi un pārrāvumi, ar kuriem Ukraina saskārās ziemā.
"Ir jābūt pieejamai nepārtrauktai, stabilai militārajai palīdzībai. Tas būtu arī skaidrs signāls Maskavai, ka nav jāgaida Ukrainas spēju samazināšanās. Mums ir jāparāda, ka esam gatavi atbalstīt Ukrainu ilgtermiņā. Tas varētu arī novest pie šī kara noslēguma daudz ātrākā, paredzamākā nākotnē. Tas nedos iespēju Maskavai gaidīt, kamēr Ukrainas spēki izsūks. Patlaban ir jāparāda, ka Ukraina ir gatava pastāvēt kā suverēna un neatkarīga valsts," teica Stoltenbergs.
LETA jau rakstīja, ka Rīgā šodien pirmo reizi notiek NATO Austrumu flanga valstu samits, kurā tiksies tā dēvētais Bukarestes deviņnieks (B9), kas tika izveidots 2015.gadā kā platforma Bulgārijas, Čehijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Rumānijas, Slovākijas un Ungārijas pārstāvju apspriedēm.