Valsts pirmā persona arī atzīmēja, ka Krievija ir pilnībā atbildīga par visu šo darbību sekām.
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs pirmdien paziņoja, ka miljoniem cilvēku, kas cieš badu, "maksās" par Krievijas lēmumu izstāties no starptautiskā "labības darījuma", kas garantēja Ukrainas labības eksportu pa Melno jūru.
ANO vadītājs pauda dziļu nožēlu par Krievijas lēmumu, taču piebilda, ka tas neapturēs ANO centienus nodrošināt netraucētu piekļuvi pasaules tirgiem pārtikai un mēslošanas līdzekļiem no Ukrainas un Krievijas.
Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka Krievija izstājas no starptautiskās vienošanās, kas deva iespēju eksportēt labību no Ukrainas pa Melno jūru. Vairākkārt pagarinātais vienošanās termiņš beidzās 17.jūlijā.
"Labības darījuma" norunas faktiski ir pārtrauktas, tas ir apturēts, paziņoja Peskovs. Tiesa gan, viņš piebilda, ka "Krievija bez kavēšanās atgriezīsies "labības darījumā", tiklīdz būs izpildītas norunas, kas uz to attiecas".
Krievija pirmdien informējusi Turciju un Ukrainu, kā arī ANO Sekretariātu par iebildumiem pret "labības darījuma" pagarināšanu, Krievijas propagandas medijam "RIA Novosti", pavēstīja Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Marija Zaharova.
Savukārt Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans pirmdien pauda pārliecību, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins joprojām vēlas pagarināt starptautisko "labības darījumu", kas garantē Ukrainas labības eksportu pa Melno jūru.
Ukraina un Krievija ar Turcijas starpniecību pagājušā gada 22.jūlijā parakstīja vienošanos ar ANO par Ukrainas lauksaimniecības preču eksporta atsākšanu Melnajā jūrā, kas tika pārtraukts, Krievijai 24.februārī sākot atkārtoto iebrukumu Ukrainā.
Vienošanās devusi iespēju Ukrainai nosūtīt vairāk nekā 32 miljonus tonnu graudu garām Krievijas karakuģiem Melnajā jūrā. Liela daļa no šiem graudiem nonākusi attīstības valstīs Āfrikā, Tuvajos Austrumos un citur. Ja eksports atkal tiktu bloķēts, pārtikas cenas varētu pieaugt vēl vairāk.
Atbilstoši mediju ziņām Eiropas Savienība izskata jautājumu par piekāpšanos Krievijas bankai "labības darījuma" dēļ. Runa ir par sankcijām pakļautās bankas "Rosseļhozbank" meitas uzņēmuma izveidi, lai atjaunotu tās saites ar starptautisko maksājumu paziņojumu sistēmu SWIFT, vēsta Ukrainas tīmekļa medijs "Ukrainska pravda".
Krievija iebildumus pret vienošanās pagarināšanu ari skaidrojusi ar to, ka tiekot likti šķēršļi tās lauksaimniecības produkcijas un minerālmēslojuma eksportam.
LETA jau rakstīja, ka Krievija naktī uz otrdienu uzbruka Ukrainas dienvidu apgabaliem, izmantojot trieciendronus "Shahed".
Vispirms bija dzirdami sprādzieni Mikolajivā, bet pēc tam - Odesā. Ukrainas gaisa spēki ziņoja par kombinētu uzbrukumu un trieciendronu pielietošanas draudiem Odesas, Mikolajivas, Hersonas, Zaporižjas, Doneckas un Dņipropetrovskas apgabalos.
Tika ziņots arī par ballistisko ieroču pielietošanas draudiem Poltavas, Čerkasu, Dņipropetrovskas, Harkivas un Kirovohradas apgabalos.
Ukrainas brīvprātīgo armijas "Dienvidi" spīkers Serhijs Bratčuks paziņoja, ka Odesā darbojas Ukrainas pretgaisa aizsardzība.
Ukrainas bruņoto spēku operatīvā pavēlniecība "Dienvidi" paziņoja, ka Krievijas armija uzbrūk Ukrainas dienvidiem ar trieciendroniem un ir iespējami vairāki uzbrukumu viļņi. Pastāv arī ļoti augsts raķešu draudu līmenis, jo Melnajā jūrā tiek fiksēta Krievijas raķešu kuģu aktivitāte.
Mikolajivas apgabala kara administrācijas vadītājs Vitālijs Kims paziņoja, ka pilsētā pēc uzbrukuma izcēlies ugunsgrēks. Mikolajivas mērs Oleksandrs Senkevičs nosauca šo ugunsgrēku par diezgan nopietnu un piebilda, ka notikuma vietā strādā glābēji.