Krievija "trīcot" par šo tiltu un darot visu iespējamo tā aizsargāšanai, un nedēļas nogalē notikušais trieciens atkal "iecirtis" viņu pārliecībā.
No militārā skatupunkta krieviem ir bojāta viena no apgādes artērijām, bet vienlaikus nevar novērtēt par zemu Krievijas iespējas, jo bez sauszemes koridora pastāv vēl prāmju satiksme un arī Krimas tilta dzelzceļa daļa.
"Izskatās, ka uzdevums veikts tikai daļēji, jo mērķēts arī pa dzelzceļa tiltu, kas ir daudz svarīgāks nekā autotransporta tilts," uzsvēra eksperts.
Ukrainas uzdevums tomēr ir mēģināt vājināt Krievijas spēku apgādi, un tilta pastāvēšana ir Krievijas galvenā apgādes artērija.
Eksperts uzskata, ka ukraiņi tuvākajā laikā mēģinās vēlreiz uzbrukt, jo izskatās, ka darbs nav padarīts līdz galam, un kā nākamais mērķis būs taisni dzelzceļa tilts, jo Krievijas apgāde galvenokārt balstās uz dzelzceļa.
Slaidiņš uzskata, ka Ukrainai ir atbilstoši ieroči, lai sagrautu šāda veida infrastruktūras objektu. "Izskatās, ka varētu mēģināt lietot britu raķetes "Storm Shadow" vai arī Francijas analogu. Šādas raķetes rada izaicinājumu Krievijas pretgaisa aizsardzībai, jo raķetes var mainīt augstumu un virzienus," piebilda eksperts.
Raķetes gan tiek palaistas no lidmašīnām, līdz ar to, pielidojot tuvāk Krievijas kontrolētajai teritorijai, lidmašīna pati vairāk tiek apdraudēta.
Eksperts ir pārliecināts, ka, sagraujot dzelzceļu, sāktos vēl intensīvākas Ukrainas bruņoto spēku darbības un Krievijas spēki nespētu pilnībā nodrošināt savas vajadzības.
Kā ziņots, naktī uz pirmdienu pēc vairākiem sprādzieniem iegruvis vismaz viens Krimas tilta laidums, un satiksme pa tiltu pilnībā apturēta. Krimas tilts sagrauts Ukrainas Drošības dienesta (SBU) un tās karaflotes operācijas rezultātā, tīmekļa izdevumam "Ukrainska Pravda" pavēstījuši avoti bruņoto spēku rindās.
Krimas jeb tā dēvētais Kerčas tilts tika bojāts jau 2022.gada oktobrī, kad uz tā eksplodēja ar sprāgstvielām piekrauta kravas automašīna, sagraujot divus laidumus. Toreiz bojāts tika arī blakus esošais dzelzceļa tilts.
Krievijas varasiestādes apgalvoja, ka tas bijis Ukrainas armijas uzbrukums, taču Kijiva to vismaz oficiāli noliegusi.
Tomēr SBU priekšsēdētājs Vasiļs Maļuks iepriekš norādījis, ka Krimas tilts ir leģitīms militārs mērķis un ka pēc kara viņš pastāstīšot par unikālām slepenām operācijām, ko veikuši ukraiņu izlūkdienesti.