Pirms dažām dienām Odesā, runājot ar CNN žurnālisti, Zelenskis atzinis, ka viņš cerējis pretuzbrukumu sākt "daudz agrāk" nekā jūnijā, kad tas faktiski sākās.
"Mūsu pretuzbrukumu novilcināja zināmas grūtības kaujas laukā. Tur viss ir stipri mīnēts," norādījis Zelenskis, piebilstot, ka pretuzbrukuma atlikšanas rezultātā tika mīnētas plašākas teritorijas.
Viņš arī atgādināja, ka pirms pretuzbrukuma brīdinājis ASV un Eiropas līderus par lielāku upuru skaitu nepietiekamās apgādes dēļ.
Citā intervijā ASV plašsaziņas līdzekļiem arī Ukrainas armijas virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs pagājušajā nedēļā pauda neapmierinātību ar lēnajām solīto ieroču piegādēm no Rietumiem.
Mani kaitina tas, ka daži Rietumos žēlojas par pretuzbrukuma lēno gaitu, laikrakstam "The Washington Post" atzina Zalužnijs, norādot, ka Rietumi paši neuzsāktu uzbrukumu bez pārsvara gaisā, taču Ukrainai joprojām jāgaida sabiedroto apsolītie iznīcinātāji "F-16".
Arī Zelenskis CNN atgādinājis, ka daudzkārt uzsvēris "F-16" nepieciešamību.
"Runa pat nav par Ukrainas pārsvaru pār krieviem debesīs. Runa ir tikai par līdzsvaru," piebildis prezidents, norādot, ka bez atbalsta no gaisa un lielāka skaita tālas darbības ieroču ir grūti virzīties uz priekšu kaujas laukā.
Viņš arī izteicies, ka "F-16" piegādi varētu uzskatīt par humāno palīdzību, jo Ukraina tos varētu izmantot, lai saglabātu atvērtu kuģošanas koridoru, ja Krievija nolemtu nepagarināt ar ANO un Turcijas starpniecību panākto Melnās jūras labības vienošanos, kuras termiņš beidzas 17. jūlijā.